18 September 2007 @ 10:49 pm
 
šodien visa izmirku.
sakot no ādas, līdz pašai manai sirdij..
nacās brist pāri pēļķu upēm, no kām tik ļoti vairījos..
bet, kad vienai pārbridu, es sāku smieties kā tāds mazs bērns.
nezinu par ko, kas mani tik ļoti uzjautrināja, bet tājā brīdi dzīve likās tik viegla.
vienkārša.
bet man patika izmirkt tajā vislielākajā lietus gāzē, man patika sajust lietu, kas sūcās cauri manām drēbēm.
man patika, ka mana cepurīte slīdeja no manas galvas, dēļ lielā ūdens smaguma,kas tajā bija sasūkusies.
es šo dienu iemīlēju.
tā šodien deva man vieglumu,prieku,skumjas,nogurumu,smagumu,brīvību,bērniskību, un vienu no vislielākajiem pārdzīvojumiem.
Tags:
 
 
ausīs dun: Thomas Newman-american beuty
 
 
( Post a new comment )
[info]redz on September 18th, 2007 - 11:12 pm
Mjā, es ar sāku smieties.. tad es iedomājos kā tas izskatās no malas un kā es par to smietos, es smējos vairāk.. tad es iedomājos cik tas ir muļķīgi smieties par lietu un to kā es smejos, ka nu..
(Reply) (Link)