Protams, man pirmā mūzikas influence bija klasiskā mūzika mācoties mūzikas skolā.
Bet tā pa īstam manī melomānisms iesakņojās tai laikā, kad es saņēmu savas mācas veco mp3 disku atskaņotāju.
Izrakājot vecāku diskus, uzgāju jazz lullabies izlasi, un naktī dreilēju to pa riņķi līdz rītausmai. It īpaši prātā atsaucas Billie Holiday - I'm fool to want you Tā bija kā absolūti jauna pasaule priekš manis. Izrādās mūzika varēja skanēt tik labi! Man tai laikā nesaistīja popmuzika, tāpēc radio īpaši neklausījos. Jo tur bieži skanēja, pēc maniem tā laika uzskatiem, absolūti nesaistoša mūzika.
Vēlāk es atklāju, ka tēva vecais plašu atskaņotājs vēljoprojām darbojas. Es liku tās plates, kas mājās vēl bija saglabājušās kā John Lenon, The Beatles, Bob Marley. Sēdēju pie vecā datora un spēlēju uz 98 gada word'a solitaire un klausījos tās nepārtraukti.
Datorā izraku brāļa vai māsas izdzēstos Moby-Why does my heart feel so bad un Natural blues. Un tad veselu epopeju ar DJ Shadow.
Tad atrodot māsai ierakstītus diskus, kru bija Cat Power (kas vēljoprojām ir mans visu laiku favorīts), Blonde Redhead, Broken Social Scene, sāku tos pārkopēt un saglabāju sev īpašā, noslēptā mapē.
Kad parādījās skype ar draugiem pārsūtījām viens otram dziesmas. Arī tās es visas saglabāju un sāku šķirot pēc alfabēta un noskaņojuma.
Tagad uz datora man ir 94,8 gB mūzikas. Visas ir saglabātas mapītēs alfabētiskā secībā, kur tālāk viss ir sašķirots pa izpildītājiem un albumiem.
Vesela manas mazās pasaulītes mūzikas evolūcija.
Smieklīgākais, ka izrādās man tēvam bija tieši tāda pati tendence. Viņām esot bijusi milzīga kaudze lenšu ierakstu,neskaitāmas plates, ko viņš kā jurnieks veda no visas pasaules un kolekcionēja, un mainījās ar šiem aizliektajiem augļiem padomju laiku savienībā.
Lai gan nekad nebiju zinājusi par to, nesen atklāju.
Žēl, ka viņš visas lentes izmeta vai sadedzināja. Tāda vērtība.
Bet tā pa īstam manī melomānisms iesakņojās tai laikā, kad es saņēmu savas mācas veco mp3 disku atskaņotāju.
Izrakājot vecāku diskus, uzgāju jazz lullabies izlasi, un naktī dreilēju to pa riņķi līdz rītausmai. It īpaši prātā atsaucas Billie Holiday - I'm fool to want you Tā bija kā absolūti jauna pasaule priekš manis. Izrādās mūzika varēja skanēt tik labi! Man tai laikā nesaistīja popmuzika, tāpēc radio īpaši neklausījos. Jo tur bieži skanēja, pēc maniem tā laika uzskatiem, absolūti nesaistoša mūzika.
Vēlāk es atklāju, ka tēva vecais plašu atskaņotājs vēljoprojām darbojas. Es liku tās plates, kas mājās vēl bija saglabājušās kā John Lenon, The Beatles, Bob Marley. Sēdēju pie vecā datora un spēlēju uz 98 gada word'a solitaire un klausījos tās nepārtraukti.
Datorā izraku brāļa vai māsas izdzēstos Moby-Why does my heart feel so bad un Natural blues. Un tad veselu epopeju ar DJ Shadow.
Tad atrodot māsai ierakstītus diskus, kru bija Cat Power (kas vēljoprojām ir mans visu laiku favorīts), Blonde Redhead, Broken Social Scene, sāku tos pārkopēt un saglabāju sev īpašā, noslēptā mapē.
Kad parādījās skype ar draugiem pārsūtījām viens otram dziesmas. Arī tās es visas saglabāju un sāku šķirot pēc alfabēta un noskaņojuma.
Tagad uz datora man ir 94,8 gB mūzikas. Visas ir saglabātas mapītēs alfabētiskā secībā, kur tālāk viss ir sašķirots pa izpildītājiem un albumiem.
Vesela manas mazās pasaulītes mūzikas evolūcija.
Smieklīgākais, ka izrādās man tēvam bija tieši tāda pati tendence. Viņām esot bijusi milzīga kaudze lenšu ierakstu,neskaitāmas plates, ko viņš kā jurnieks veda no visas pasaules un kolekcionēja, un mainījās ar šiem aizliektajiem augļiem padomju laiku savienībā.
Lai gan nekad nebiju zinājusi par to, nesen atklāju.
Žēl, ka viņš visas lentes izmeta vai sadedzināja. Tāda vērtība.
ausīs dun: Nick Cave & The Bad Seeds - Mermaids
1 singing | Sing along