Es nesaprotu, kāpec daudzas sievetes, runājot ar bērniem, mēdz savilkt savas lūpas kloākas formā un tad runāt ar tiem tā it kā būtu saelpojušās hēliju?

Dažkārt vajag tikai ap māju lielu tumsu,
gar logu ņirbošus, baltus puteklīšus.
Un visi domu kauliņi saliekas pa plauktiņiem.
Tie vairs nav lauzti un izmocīti.
Bet dzīvi.

Nenākt atpakaļ.
Smieties, lai padarītu sevi nedaudz laimīgāku.
Bet katrs jau vienmēr cenšas pierādīt savu patiesību.
Un katram sava patiesība ir visbaltākā patiesība.
Un katram reiz, kas slikts mēdz likties labs,
Un katram reiz, kas labs mēdz likties slikts.
Maģiskais ritentiņš,
kurā mēs tiekam piespiesti skriet ar varu.
Laikam jau pierod pie visa.
Bet galvenais.
Nenākt atpakaļ.

Metāliski sapņi un melni zīmejumi.
Tukšie istabas stūri liekas pārpildīti,
un vienatne tik skaļa.
Reiz mūs visus aprīs ar baudu mākslīgie ziedi un neona varavīksnes.

Lai apzinātos, ka neesi viens.
Jaapguļas uz zemes,
Jāsadzird, kā tukšie putekļi virpinās zem gultas
un jāaizver acis tik viegli,
lai gaisma caur plakstiņiem lauztos iekšā pati no sevis.
Reizēm vienkārši jāpabūt pašam ar SEVI,
un jāpatur roka SAVĀ plaukstā.
Tikai tad var sākt mīlēt citus.

Kad skanēs soļi, pret nakts blāvo asfaltu,
kad karstvīns līs no plastmasas mākoņiem un
kad glāzes šķīdīs pret porcelāna sienu,
un klavieres apsūnosies ar apelsīnu sūnām.
Es apradīšu ar domu, ka man ir sirds.

To, kas tev jādara šodien, atliec uz parītdienu,
un Tev būs divas brīvas dienas!

Labāk ātri nosmakt istabā, kurā ir iemesta pūdēta zivs,
nekā iet no tās ārā un smakt mokoši visu savu dzīvi, makslīgā graciozitātē, pārpludinātā svētlaimē un pliekanā neatlaidībā.
Bendēt sevi?
Nav priekš manis.
Rožiņka paliek Rožiņka,

Krīt pūka pēc pūkas, un
Alīna vilkti dzied Natural Blues.
Visas aukstās domas saskrēja manos pirkstu galos.
Es ceru, ka tās tūlīt izgaros un sasals tāpat, kā tas lietus,
un nokritīs rāmi un mierīgi uz zemes.
Pavasara siltais atkusnis tās aizskalos drīz tālu prom,prom.

Māsa atbrauc mājās un paziņo to, ka bija tur, kur sniegs bija līdz mājas logiem!
Kad pēdējo reizi manas kājas grima tik lielās kupenās?
Kad?
Es arī girbēju sniegu, es girbēju daudz, daudz sniega.
Bet tikai ziemā.
Bet tā vieta, kad laikam būtu jābūt labvēlīgākam, jāļauj, lai krokusi un sniegpūlksteņi ziedētu, nevis saltu,
sniegs atkal parādās, un pūkas lido no apmākušām debesīm.
Debesīm bija jabūt zilām, tā, lai kaijas nesaplūstu ar visu pelēcīgi balto fonu.
Vai tam, kam būtu jābūt jau pagātnē ir jāļauj atkal dzīvot?
Snieg, nāc ciemos ziemā, kad daba paliek vienaldzīga un bezjūtīga,
ne jaunā un svaigā pavasarī.
Es gribu zaļumus!
Es jau noguru skatoties uz palodzes , uz to vientuļu alpu vijolīšu puduri.
Pieprasījums aug.
Es gribu vairāk.
Es gribu, lai viss zaļotu!

Sēžu pie baltas lapas.
Nav iedvesmas uzrakstīt skaistu pārdomu darbu par klusumu.
Labāk aizvērt acis,
dungot kādu meldiņu un aizmigt.

Salstošs rīts.
svaiga saule.
vēl tikai vajag basas kājas un asfaltu.
tā lai visam ķermenim iziet cauri nomierinošais vēsums.

Pieeju pie loga ,ēsdama savas šis dienas brokastis.
Redzu..meitene iziet no veikala un sāk ēst savu tikko nopirkto maiziti.
Es klusi pie sevis nosaku:"Labu apētīti."
tā arī viņa aizgāja, viena un nenojauzdama, ka kāds viņai ir novēlējis labu apetīti un ka kāds ar viņu pašlaik brokasto.

Citi mani sauc par morāli, līdzsvaroti domājošu cilvēku.
citi par mani izsakās- freak.

Esmu pati sevi nesaprotu un nepazīstu.
Tik ļoti, ka es pati sevi apstrīdu simtām reižu.
Vienu brīdi sev noticu, vienu brīdi meloju sev pati, dvēselē skatīdamās.
Pēc laika, es noticu visam, ko es pati sev saku.
Es nemāku sev uzticēties, un es nemāku sev ticēt.

mana mamma(māte) pateica ļoti dziļu domu.
goes like this.
mammu var piekāst.
a māti nekad nepiekāsīs!

šodien ir visdažādāko emociju kombinācija.
es pat nemāku pateitk, vai tas ir slitki vai labi.

es zinu, ka neesmu gudra.
it īpaši, ja es tikko -8 grados izgāju āra vienā t-kreklā, lai pabarotu savu kaķi.
tā kā viņš nebija, es gudri nolēmu pasaukt viņu kādas 3 minūtes.
Fucking auksts!
toties man tagad iekšā liekas, ka ir silts. ^^,

Man nav ne jausmas, kas tas ir.

pēc 6 stundām un 3 minūtēm, visa Latvju zeme būs jau 2008! gadā..
nu tad.
priekā!