rozhinka paliek rozhinka.

esmu mājās.
jau biju aizmirusi, kā tās smaržo.
Te ir labi, te ir silti, te ir vientuļi, bet ne sērīgi vientuļi, lai gan..
un es pati nezinu, ko es gribu.
un ,lūdzu, vairs nejautā, kā man iet.
man vienmēr ir bijis pārāk grūti sameklēt uz to atbildi.

Pirms atver muti-apdomājies.
Paliec neatkarīga.
Nepārsapņo savas domas.

un te nu man iestājas pirmsziemassvētku lielais nogurums.

Today is a good day. :)

Esmu laimīga.
pei velna nezinu kāpēc. bet sajūta ir laba...
varbūt esmu mazliet laimīgāka, jo saēdos alkoholiskas konfektes..
velns viņ zin.
bet tagad man būs romantiska divvientulība ar ķīmijas kladi.

Lēnām pārprogrammēju..

pēdēja laikā es nevaru pateikt neko labu.
esmu sevi izsmēlusi.

es šodien apdullinājos no šokolādes.
tā rezūltātā..
man šodien ir lielais, vienalzīgais pohuj.
miers un viens pīpis.
un sajūta brīva un laba.
un no visa šī lielā noguruma man ir uznācis lielais miegs, kas man nekad nav bijis.
vakarnakt nogulētas 13h (damn savu mūžu nekad neesmu tik ilgi gulējusi)..
un miegs man nāk veljoprojām.
biju meitēns noguris,nu biju..

pēc ilgiem laikiem beiozt ieslēdzu TV.
nudien sen nebiju skatījusies.

man vairs nav spēka ar sevi noņemties.

piparkūkas un ūdens ir viss, ko man tagad vajag.

pagrimums iesācies..
pec pagrima saksies atkal ledus laikmets.
pēc ledus laikmeta- atkal atkusnis.
un tā es riņķoju vien ap savu asi...
riņķī,riņķī vien..
es jau no tā visa esmu nogurusi.
manas domas mani pašu nomoka.man sāp.
visur.
sākot no ādas līdz pat manai pašai sirdij.

es slīkstu savā naidā,sapņos un iecerēs..

kā nu man viss ir apriebies.
bravo!
jau atkal esmu iesviesta dusmu istabā!
to panāca diezgan labi un ātri.
nemaz nedomājiet, ka es par to pateikšos..
nu nē..
tāds dusmu un noguruma savienojums cauri manam ķermenim nav izskrējis nekad,
tagad es katru dienu tādā slīktu un mokos.
un dēļ kā?
dēļ lielākā naivuma pasaulē!
naivums dara savu.
nešubos, ka pēc pāris dienām, visu manu negatīvo enerģiju tas aizskalos prom,
tad pasaule uz mani skatīsies ar citām acīm.
tagad man vajag mieru.

šodien visa izmirku.
sakot no ādas, līdz pašai manai sirdij..
nacās brist pāri pēļķu upēm, no kām tik ļoti vairījos..
bet, kad vienai pārbridu, es sāku smieties kā tāds mazs bērns.
nezinu par ko, kas mani tik ļoti uzjautrināja, bet tājā brīdi dzīve likās tik viegla.
vienkārša.
bet man patika izmirkt tajā vislielākajā lietus gāzē, man patika sajust lietu, kas sūcās cauri manām drēbēm.
man patika, ka mana cepurīte slīdeja no manas galvas, dēļ lielā ūdens smaguma,kas tajā bija sasūkusies.
es šo dienu iemīlēju.
tā šodien deva man vieglumu,prieku,skumjas,nogurumu,smagumu,brīvību,bērniskību, un vienu no vislielākajiem pārdzīvojumiem.

noskaņojums-labs. :)
iesnas. tas nekas dzivot jau var. :)
jūtos-labi
ko vel lai es velos?
neko..
mieru, tika un vienīgi mieru...

-Elīn, es esmu stulba!
-Jā es to zinu.
-Nē. es to saku nopietni.
-UN es arī sev nopienti atbildu.