šodien visa izmirku.
sakot no ādas, līdz pašai manai sirdij..
nacās brist pāri pēļķu upēm, no kām tik ļoti vairījos..
bet, kad vienai pārbridu, es sāku smieties kā tāds mazs bērns.
nezinu par ko, kas mani tik ļoti uzjautrināja, bet tājā brīdi dzīve likās tik viegla.
vienkārša.
bet man patika izmirkt tajā vislielākajā lietus gāzē, man patika sajust lietu, kas sūcās cauri manām drēbēm.
man patika, ka mana cepurīte slīdeja no manas galvas, dēļ lielā ūdens smaguma,kas tajā bija sasūkusies.
es šo dienu iemīlēju.
tā šodien deva man vieglumu,prieku,skumjas,nogurumu,smagumu,brīvību,bērniskību, un vienu no vislielākajiem pārdzīvojumiem.