vanadium

never write anything for the sake of writing

O nobly-born (so and so by name), the time hath now come for thee to seek the Path [in reality]. Thy breathing is about to cease. Thy guru hath set thee face to face before with the Clear Light; and now thou art about to experience it in its Reality in the Bardo state, wherein all things are like the void and cloudless sky, and the naked, spotless intellect is like unto a transparent vacuum without circumference or centre. At this moment, know thou thyself; and abide in that state. I, too, at this time, am setting thee face to face.

ienāku šeit kārtējo reizi lai informētu, ka Twin Peaks ir kaut kas ģeniāls

Haloperidol.
Acute manic episode.
Intramuscular.

Būt open-minded != principa pēc būt pret visu tradicionālo.

'' Was I bored? No, I wasn't fuckin' bored. I'm never bored. That's the trouble with everybody - you're all so bored. You've had nature explained to you and you're bored with it, you've had the living body explained to you and you're bored with it, you've had the universe explained to you and you're bored with it, so now you want cheap thrills and, like, plenty of them, and it doesn't matter how tawdry or vacuous they are as long as it's new as long as it's new as long as it flashes and fuckin' bleeps in forty fuckin' different colors. So whatever else you can say about me, I'm not fuckin' bored. ''

Tas brīdis, kad excitementu par medicīnas teoriju var dalīt tikai ar nemediķiem, lai gan it kā vajadzētu būt otrādi.
Manā studiju grupā visi domā, ka tas, kurš lasa kaut kādas publikācijas ir nedaudz slims galvā vai ik pa laikam izmet ''kuru šitas sviests vispār interesē'' vai, ka tiem, kas mācās ''nav dzīves''.
Nesaprotu, kas tieši ir tā ''dzīve''.

Domāju par tām dažām attiecībām, kas man bijušas, specifiski attiecībām ar potenciālu (draudzībai, mīlestībai), un to, kas nogāja greizi to attīstībā un sāku domāt par tādu fenomenu kā intimitātes disbalanss, kad viena puse ir vairāk atvērta (un reizē ievainojama) nekā otra puse. Un esmu bijusi abās pusēs. Kad biju atklātā puse, tad likās, ka komunikācija taču nav vienpusēja, un ka godīgs autentiskums inducēs atklātību no otra cilvēka, un tieši manā pieredzē vis-kontra-intuitīvākais bija, kad visgrūtāk šo atklātību inducēt bija cilvēkos, kuri paši vokāli iestājās par to, cik liela vērtība ir emocionālai tuvībai jebkurās attiecībās.

Un brīžos, kad es biju noslēgtajā pusē un nereaģēju uz cilvēku atvērtību, es sapratu, ka ir vēl jo grūtāk atbildēt atklātībai nekā būt pirmajam, kas to izrāda. Varbūt tā nav visiem, bet viens aspekts ir impostor-syndrome, kad tu zini, ka otrs ir ieinteresēts tevī, tevi nepazīstot, un drīz atklās tavu vienkāršību, kur vilšanās būs abiem.
Otrs aspekts ir personīgā bagāža, kura, iespējams jau kādreiz bija uzkrauta kādam citam, un tu ar skumjām skaties uz cilvēku, kuram nāksies to uzkraut atkal.
Trešais aspekts ir pieradums pie vienatnes, kas drīzāk ir vientulības racionalizēšana, bet tik tālu, ka nav vairs kur atkāpties, un jebkāda izkļūšana no vienatnes izklausās pēc nevajadzīga riska, kas sabojās iemīto ceļu uz saviem mērķiem.

Izdzēsos no Twitter. Manam kontam bija 9 gadi un 426 sekotāji. Pēdējos gados it īpaši tur ir attīstījusies call-out kultūra, uz draudzīgiem tekstiem tiek uzdirsts bez nekāda iemesla. Es saprotu, ka daudzi māk notrulināties pret to, bet man kaut kā tas nav sanācis, un es nesaprotu kāpēc tā dabiskā emocionālā jutība ir obligāti jānotrulina. Cilvēki saka ''jo realitāte ir skarba''. Bet ja jau tā ir, kādēļ viņi paši turpina kultivēt to realitātes skarbumu caur savu attieksmi? Es neuzskatu, ka laikā, kurā dzīvojam, ir nepieciešamība uzturēt mākslīgu skarbuma masku. Tas vienkārši ir nevajadzīgi.
Kā arī vēl viens no iemesliem, kādēļ izdzēsos ir, jo vēlos kontrolēt savu environmentu nevis justies ka tas kontrolē mani. Pat ja tā ir ilūzija par kontroli.

Kā zināt, vai medicīnas studijas ir priekš tevis:
* Ja esi cilvēks, kas vēlas izzināt pasauli, iegūt the knowledge, lai varētu to pielietot loģisku likumsakarību atrašanā - tad nē. (Fizioloģija ir vienīgais priekšmets, kas kaut nedaudz tam atbilst, bet tur pašam individuāli jāmācās).
* Ja esi cilvēks, kam ir mazohistiska personība, vēlme 6 gadus nepelnīt naudu un memorizēt informāciju, bez iespējas to normāli pielietot kaut kā atrisināšanā (jo beigās tāpat vienkārši jālasa vadlīnijas) - tad jā.

Visa muldēšana par Hipokrata zvērestu ir pilnīgs bullshit. 6 gadus bezcerīgi lasot sausu informāciju, bez jebkāda brīvā laika - un pēc tam cilvēki negaida, ka ārsts atrisinās problēmu (kas pēc manām domām ir primārais), bet to, ka viņš būs altruistisks un ar augstiem sapņiem palīdzēt pacienta emocionālajam stāvoklim. Pēc 6 ne-emocionāliem teorijas kalšanas gadiem tev nav vēlmes palīdzēt citiem, tas viss jau sen ir izgaisis, tev vnk ir pohuj par to visu, jo tev vienkārši gribas beidzot pirmo reizi pēc ilga laika padomāt par sevi. Pats fakts, ka no tevis gaida kaut kādu ''ārstniecisku ideālismu'' pēc šī visa laika, tikai parāda to, cik cilvēki ir atrauti no šī visa studiju procesa un cik ļoti nesaprot, cik smaga ir šī actual pieredze. Tas nav nekāds romanticizēts ''būs daudz jāmācās'', tas ir fucking netīrs process, kad no vairākām bezmiega naktīm, tu esi pilnīgi novārdzis un tev nav laika izmazgāt matus. Nav laika kontaktēties ar ģimeni vai draugiem - tu vnk viņus brutāli nogriez no savas dzīves, jo viss, kas ir svarīgi - ir palikt kursā. Tev nav neviena, kas varētu pateikt, ka viss beigās būs labi. Tās studijas nav nekāds soul-fulfilling journey, tas ir soul-draining death alley.
Es nesaku, ka šis viss attaisno kaut kādu rupju izturēšanos (tas viennozīmīgi vienmēr ir neprofesionāli), bet ir absurdi gaidīt tieši no šīs profesijas kaut kādu 100x lielāku emocionālo inteliģenci nekā no citām profesijām. Tieši profesijas, kurām jāpavada vissmagākās un ilgākās studijas - ir emocionāli vissalauztākās.

Kāpēc es nekad nerunāju par reliģiju:
Tā ir visneproduktīvā saruna ever - man ir pilnīgi vienalga, vai cilvēks tic vai netic kādai dievībai, ja viņš ievēro tās pašas morāles normas un vērtības, kas šķiet kā nerakstīta norma rietumu sabiedrībā, UN nekaitē citiem cilvēkiem.
Man ir vienalga, kāda motivācija cilvēkam ir nepieciešama (dievs, zinātne, whatever), lai viņš izturētos kā funkcionējošs sabiedrības loceklis.
Ir cilvēki, kam nevajag motivāciju, un kuri seko savai ''iekšējai morālei'' (whatever that means), ir cilvēki, kas cenšas aprēķināt visefektīvāko veidu, lai pildītu morālās normas ar augstāko efektivitāti, ir cilvēki, kas seko kristietības morāles normām. Ja tas viss rezultējas relatīvi līdzīgā uzvedībā un rīcībā, tad kāda starpība, kam cilvēks tic?
Es saprotu ateistus, kas iestājas pret reliģiozo radikālismu, kas sabiedrībai KAITĒ (apzināta pseidozinātnes izplatīšana un apšaubāmu morālo normu ieviešana), bet kāda jēga ir noniecināt un smieties par vecmāmiņu, kas vienkārši iet uz baznīcu? Visai iespējams, ka viņa ir laipnāks cilvēks par daudziem cringy ateistiem, kuri ar putām uz lūpām diskutē /r/atheism un ekstāzē retvīto katru Richard Dawkins tvītu. Imo, daudz efektīvāk būtu vairot kritisko domāšanu, atmaskot nepatiesus faktus nevis mūžīgi meklēt to labāko argumentu, ar ko ieriebt kristiešiem.
Varbūt kāds teiktu, ka tādā veidā tiktu apkaroti simptomi nevis pats iemesls, bet manī rodas šaubas, vai tiešām kristietība ir viens no galvenajiem iemesliem maģiskai domāšanai. Es drīzāk teiktu, ka kritiskās domāšanas principu nezināšana un maģiskā domāšana cilvēkā bija jau pirms viņš izvēlējās būt kristietis.
Fakts ir - ka būs cilvēki, kas audzināti kristīgā ģimenē, ar laiku sapratīs, ka viņiem ir svarīgāki fakti un uz tā balstīs savu pasaules uztveri (kā tas bija manā gadījumā). Un otrādi - būs skepticisma gaisotnē audzināti cilvēki, kam varbūt beigās būs vienalga par faktiem, un viņi nezināmu iemeslu dēļ izlems, ka sist bērnus ir slikti, jo ''tā teica mācītājs''.
Ir svarīgi veicināt kritisko domāšanu, bet man nav svarīgi, kam cilvēki beigās izvēlās ticēt, ja viņu uzvedība/rīcība ietilpst pieņemtajās normās. Jā, varbūt šķiet šokējoši apzināties, ka ir kristieši, kas vakcinē bērnus un necenšas nobanot GMO. Tas, ka daudziem kritiski domājošiem kristiešiem galvā ir cognitive dissonance man nav svarīgi, jo tā ir viņu pašu izvēle un problēma. I couldn't care less.

You like Huey Lewis & the News? Their early work was a little too.. "new wave" for my taste. But when Sports came out in '83, they really came into their own. Commercially and artistically. The whole album has a clear crisp sound and a new sheen of consonant professionalism, that really gives the songs a BIG BOOST. He's been compared to Elvis Castello, but I think Huey has a far more bitter, cynical sense of humor. In '87 Huey released this, "Fore!". Their most accomplished album. I think their undisputed masterpiece is "Hip to be Square". A song so catchy, most people probably don't listen to the lyrics. But they should, because it's not just about the pleasures of conformity and the importance of trends. It's also a personal statement about the band itself.

slatestarcodex is pretty nice

Socializācija ir sviestainākais mehānisms, kas eksistē. Tik daudzi gadi jāpavada, lai to manuāli iemācītos un beigās tāpat sanāk tā ne visai. asdfg

Vai ir iespējams/eksistē ideāls racionālās domāšanas modelis?

''Each Voyager space probe carries a gold-plated audio-visual disc in the event that the spacecraft is ever found by intelligent life forms from other planetary systems. The disc carries photos of the Earth and its lifeforms, a range of scientific information, spoken greetings from people such as the Secretary-General of the United Nations and the President of the United States and a medley, "Sounds of Earth," that includes the sounds of whales, a baby crying, waves breaking on a shore, and a collection of music, including works by Mozart, Blind Willie Johnson, Chuck Berry, and Valya Balkanska. Other Eastern and Western classics are included, as well as various performances of indigenous music from around the world. The record also contains greetings in 55 different languages.''



The things that redeem us as humans.

“The problem, often not discovered until late in life, is that when you look for things in life like love, meaning, motivation, it implies they are sitting behind a tree or under a rock. The most successful people in life recognize, that in life they create their own love, they manufacture their own meaning, they generate their own motivation. For me, I am driven by two main philosophies, know more today about the world than I knew yesterday. And lessen the suffering of others. You’d be surprised how far that gets you.”
— Neil deGrasse Tyson

Jet fuel burns at 800° to 1500°F, not hot enough to melt steel (2750°F).

Sapratu, kādēļ mani mildly kaitina tas, ko es studēju. 90% no mācīšanās ir pilnīga memorizācija un nekas vairāk. Nekādas kritiskās domāšanas. Man trūkst iespējas izmantot loģiku, analizēt informāciju, saskatīt likumsakarības un risināt problēmas. Un man nebūs iespējas darīt to vēl krietnu laiku. Pagaidām rādās, ka palikšu kur esmu un vienkārši apmierināšu sava prāta izsalkumu citās zinātnes nozarēs kā blakus nodarbi. Jācer, ka viss ar laiku atrisināsies pats no sevis. Ir tomēr vērtīgi saprast, ko es īstenībā gribu.