18 Aprīlis 2012 @ 17:12
 
No rīta sevi tik strauji satricināju, ka nebija laika atjēgties. Tagad sēžot mājās, dzerot kafiju, es vienkārši lūztu kopā. Katra mazā daļiņa, salūzt vēl vairāk uz pusēm. Sēžu pilnīgā klusumā, jo katra dziesma šķiet izdedzinās vēl lielāku caurumu manī. Es nesaprotu, kā lai es tieku pāri šim līmenim uz nākamo. Man ir vajadzīgs kāds pieskatītājs. Kāda klātbūtne. Itsevišķi vakaros, jo dienas gaismā es saņemos līdz pēdējam, laigan acīs iezogas miklums un iekšā norisinās zemestrīce. Žēl, ka man šeit nav neviena tāda. Man ir vajadzīgas ilgas sarunas. Mani vajag pieskatīt, jo šādos brīžos es palieku tik maza un vāja. Tieši tik tālu es esmu sevi novedusi.
Esmu viens liels haoss.
 
 
( Post a new comment )
samanta[info]samantta on 18. Aprīlis 2012 - 19:20
ar ko tev izdevās sevi tā satricināt? traki zinu šito sajūtu, tev patiešām vajag kādu ar ko parunāt, ir grūti iet cauri tādiem dzīves posmiem vienam. kāds pazīstams tev tur tuvumā ir?
(Atbildēt) (Diskusija) (Link)
roskild[info]roskild on 18. Aprīlis 2012 - 19:43
nu, nezinu vai ir lasīts kāds no maniem iepriekšēiem ierakstiem. bet nu satricināju sevi ar viņa satikšanu.nu tā līdz galam.un man patiešām ir žēl tā visa un vēl tas,ka te es esmu tik absolūti viena,un tas viss ir tik daudz manī.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)
magnolia[info]magnolia on 18. Aprīlis 2012 - 21:06
raksti dienasgrāmatu uz papīra un tikai sev! cibā kāds vienmēr var pieskatīt, lai laicīgi aiziet gulēt utml.:) un kādu fizisku aktivitāti,-skriešana, iešana, peldēšana, kaut vai presīte.:)
(Atbildēt) (Link)
magnolia[info]magnolia on 18. Aprīlis 2012 - 23:35
P.s.:)
(Atbildēt) (Link)