|
detsembris 31., 2015
 | 03:40
tagad tik saprotu, ka pērnā gada barselona aiz kuru soliņa reiz skatījos spēli, bija tik pielādēta ar spēlētāju materiālu
marselinjo ticis leikeros, hezonja orlando, pleiss jūtā, hakansons vefā.
plus nahbars un lampe, divi '00. gadu pirmās kārtas piki. un satoranskis un ante tomičs
kāpēc es ko tādu rakstu
|
detsembris 27., 2015
| 17:32
šodien izdarīju tik daudz labu lietu - tantei pārdzinu bildes uz pc, paziņai telefonski pārinstalēju osx..
un eisers mani par to apbalvo ar četriem bsod pēc kārtas pāris stundas pastrādājot ekselī.
norakstīšu to kā atriebšanos par to, ka nedēļas laikā šams stāvēja mugursomā un nobrauca 800km.
|
detsembris 21., 2015
| 22:13
gribēju atdot dažus sadzīviskus piederumus vienīgajam paziņam rajonā (il.)
jau atkal biju aizmirsis kurš dzīvokļa numurs jāspiež (iespēju ir vairāk nekā 60), pāris minūtes mīņājos un uzspiedu kaut ko no pēdējā desmita.
- kto tam?
- aļoša?
- hmm, aļoša.. ņet (pīkstiens, durvis atveras)
tagad jau ir psiholoģiski vieglāk pajautāt vismaz to, kurā stāvā paziņa dzīvo. tas sakrīt ar to stāvu, kurā dzīvo aļoša, kurš par laimi nestāv durvīs un negaida, kas tas tur lejā ir zvanījies. atšķirībā no dažādiem ofisiem centrā.
paziņas durvis gan atpazīstu. viss kārtībā, neko vitāli svarīgu nepazaudēju.
uzzinu ka kalvis runājis radio.
|
nuavembris 18., 2015
| 21:16
izdomāju ka iešu uz veikalu ar lietussargu. līdz pirmajam luksaforam apnika saņemt lietus lāses sejā un slapjumu uz jakas, tādēļ lietussargu minimizēju un izvilku kapuces. pretvējā tās ir šausmas.
ja veikalā pie plašā alus sortimenta ir pierasts un ir skaidri saprotams, kura plaukta daļa ir paredzēta kuram vakara mērķim, tad ir plaukti, kuros ar gadu gaitā uzkrāto dzīvesziņu nav iespējams orientēties.
viens no tiem ir pelmeņu stends. mīkla ij tiešā, ij pārnestā nozīmē.
kādēļ vajadzīgi krievu pelmeņi, ivana pelmeņi, zaļā marka, oto, rēzeknes g. kombināta pelmeņi, rīgas miesnieks, tradīcija(no ludzas), utt. & utjp.? tāpat visiem skaidrs ka sastāvdaļas ir sasaldētas miltu un gaļas produktu relikvijas ar attītiem datumiem un garšo vienādi
paņēmu tradīciju, jo viņos ir bekons. kā arī divas zortes no ivana pelmeņiem, jo tam saturā, atšķirībā no rēzeknes un r. miesnieka(pārējos bija zajebal vilkt ārā un salīdzināt cipariņus) nebija uzrādīta mehāniski atdalīta gaļa. pirmdienas vakarā diezgan uzpūtīgs vīrelis stāstīja par saviem emocionālajiem pārdzīvojumiem uz etiķetes lasot frāzes "mehāniski atdalīta gaļa" desās, "rudzu milti 40%" maizē, utt. pie ivana pelmeņiem atgriežoties, droši vien krievijā tādas huiņas uz etiķetēm atļauj nerakstīt, bet tomēr.
jāindē sevi, kamēr var
|
nuavembris 6., 2015
| 16:13
ārkātīgi efektīgi nostaigāju pa rīgu.
no rīta pastā saņēmu fisheye kameru, tad aizgāju uz banku pēc eiro monētām, pēc tam aizdevos uz lnb - lnb ciet(konference-divdiennieks), devos uz mūkusalas mākslas centru, kas pl. 11 bija ciet, aizčāpoju uz 2velo veikalu valguma ielā 15, kas veras vaļā pl.12(tātad 11:20 ciet), tad pastaigāju pa gc un upi, kāpu 6 vai 7 stāvus lai tiktu līdz latvijas laikmetīgās mākslas centram, kurā bija beigušies netikumīgie maisiņi, toties tur apskatīju izstādi un bibliotēku. kaņepe kurā esot netikumīgie maisiņi 13:00 bija ciet. vēl paskatījos veļukus velodepo un nodevu darba uniformu, kā arī aizdevos uz pastu pēc sata-usb vadiem.
ejot no pasta uz mājām, viena tante(izrādās, no moldāvijas) mudināja mani mācīties krievu valodu, kā arī noņemt kapuci, jo es tā nesmuki izskatoties. noņēmu, tad viņa sāka mani bakstīt un rādīt paceltu īkšķi. ā, viņa bija kādu 1.20m zema.
|
septembris 23., 2015
| 12:22
pēc pirmajām 5 min spēlējot abc (tāds basketbola variants, kad ir trīs komandas, bet divi grozi) aizsitās elpa, kura joprojām nav atgājusi. bet neko, šitādā līmenī viens ar futbolistu pret trijiem var uzbumbot.
sporti te būs ļoti intriģējoši.
a thing to see - it fakultātes futbolisti visa gada garumā centīsies izprast groza bumbas būtību. ar mācīb un mūsu fakultātes čaļu spēkiem.
varbūt mest šitam ar romu(tfu, roku) un iet uz kačeni vai universitātes izlasi un būt brīvam no futbolistu apmācības. bet laika ta' vakaros nav. ergh
vēl te ir ļoti uzstājīgi cilvēki, kas prasa solījumus par diezgan vienkāršām dalības ņemšanām. man tādi cilvēki nepatīk. kad sāku sliekties uz solījuma nedošanu, tad viņi sper ar cieņas un goda neizrādīšanas argumentiem.
un atmiņā nāk švalis, kurš vienā tusiņā visiem lika dzert šotus ar viņu un kad kāds negribēja, šāva vaļā "tu mani necieni"? daudzi arī dzēra, bet švalis līdz pusnaktij bija gultā un kopjams teju visu nakti, jo veselu mūžību šams nebija ņēmis mutē grādīgo kādas infekcijas dēļ kas vnk sēja rozā plankumus uz visa ķermeņa.
|
septembris 19., 2015
| 16:45
centos staigāt pa rīgu un salīdzināt to ar viļņu vai mazo viļņu, nesanāk.
viens no rīgu raksturojašiem saukļiem varētu būt - "infrastruktūras nav, bet maucam." veloceliņu nav, bet velosipēdu ir ka biezs(atšķirībā no viļņām), arī mašīnas(uz raiņa bulvāra ik pēc 100 metriem ir uzradušās mazas bedres, nemaz nerunājot par maģistrāļu malējām joslām), dzērāji uz ielām nevis parkos vai pie upes kā lietuvā.
stokmans arī liek vilties, žurnālkioska vietā uzradusies costa kafija, otrajā stāvā ir remontdarbu nožogojumi, kā arī jauniešu veikala vietā ir izlikta dīvaina gleznu izstāde, 4. stāvā elektroniku tagad pārdod euronics un nav atrodama normāla trauku birste, par kuru tika stāstīts, ka tāda ir tikai stokmanā.
vismaz pētot krūzes, pie manis pielīda pārdevēja, kurai ir problēmas ar burta "r" skanīgu izrunāšanu un izvadāja pa visām vietām stāvā, kur pārdod krūzes. kad tās visas izstaigāju, man sāka pienest krūzītes ar uzrakstiem un tulkot uzrakstus. patiesībā ļoti labi, es tādas lietas nemācētu iztulkot. diezgan kvalitatīvi notērētas 20 minūtes un tā kā man nav tā stockmann kartiņa, ar kuru dod 20% atlaides, atstāju divas krūzes pie kases.
varbūt no kāda aizņemšos to kartiņu aiziešu pakaļ.
|
|
|
|