augustus 11., 2019
| 11:15 - liepājas t. "bļitka" (viesizrāde dailē) atbraucu atpakaļ uz to vietu, kur trešdien pakāsu (allegedly) kladīti. nav. tas izsvītro vienu no iespējamajiem variantiem. un liek justies vēl sliktāk.
vakar dailē redzēju liepājas(?) (goda?) teātra izrādi "bļitka". iesildīšanās - šņabis un zacenīte, un labi iesilis egons dombrovskis - pirms izrādes uz kāpnēm bija ļ. jauka un nepieredzēta. nez no kurienes uzradās skutelis. kuram gan pirms, gan izrādes laikā tika veltīti skuteliski joki.
pati izrāde... hm. nekāda sasaiste ar notikuma vietu - liepājas kanālu - īsti nav nevienā brīdī. mutīgā egona pārinieks par spīti apaļajai 82. izrādīšanas jubilejai, joprojām likās visus skatītāju smieklus un dombrovska jokus līdz galam neatcerējies. kas izpaužas stulbā smaidiņā, kas lielākajā daļā gadījumu lauž viņa characteru. simts eiro banknošu feikus vēl feikākus par necaurspīdīgu papīru laikam nevarēja atrast. tajā brīdī, kad dombrovska/zigurda ventilējošajiem no savas dzīves pieredzes veidotajiem minējumiem par pārinieka/jāņa ģimenes dzīvi un tās problēmām, pretī sāk nākt jāņa interese šajā spēlē, un visbeidzot tiek aizskarti zigurda dzīves robainie stūri, izrāde beidzas. like, šī bija pirmā manis redzētā izrāde, kuras laikā aktieris uz skatuves sev apmīž pirkstus. kas diemźēl ir spilgtākā prātā palikusī epizode. ko varbūt varēja izmantot labāk. es nezinu. nevaru teikt, ka patika. jaunkundzei aiz manis gan likās smieklīgi smiekli par visiem veču pieņēmumiem par sieviešu anatomiju un uzvedību. em, yeah.
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |