|
janvaars 14., 2020
 | 00:28
labi, es iepauzēju "being john malkovich" 54:30 minūtē, vai whatever, kādā laika vietā (par šito vispār domāju, tuvojas gads kopš viena traka notikuma, bet kas pie velna ir gads. es jau pats varu izdomāt, kad ir gads. labāk, lai gads būtu īsākā, vai garākā laikā? jo man jau liekas, tādi gadi, periodi, kuros sakrājas jēdzīgas lietas, man ir kādi 2 vai 3. bet nu labi, ne jau par to šoreiz stāsts), lai beidzot pierakstītu to, ka tas ir kaut kas brīnišķīgs.
un tur ir diasa no astoņdesmito beigām (??), kura vispār šeit atgādina priekšnieka pirmspubertātes meitu, kurai obligāti ir jāēd gurķi ar krējumu, matainais pupetieris atgādina saoršu ronanu, tā tur maksīne vispār liekas redzēta tik daudz kur. un dažas lietas tur cilvēkiem ir skaidras, nevienam citam pat nezinot. tā, kā, tiek ierunātas eksistencē. un dažas lietas paliek kā faking mistērija. no kurienes maksīne dabūja malkoviča numuru, vai kāpēc pārītim mājās ir zoodārzs.
ļoti labu brīdi nebiju par kaut ko tā kaifojis. tāds popsīgs "bļa, ko notiek?". un šodien ofisā nebija ko darīt, un kaut ko mēģinu iekustināt g. un e. runāt par kaut kādām lietām. teiksim, g. jaunjorku (un man liekas, g. tādā pašā tikpat slinkā sestdienā ieteica šito skatīties, vai kaut kā pieminēja. nu, g. tur bija klāt, un paģirains priekšnieks, kāds no viņiem diviem), vai e. uzminēja manu reddita jūzerneimu. un nu labi, tas tā.
malkovičs. vtffff. es joprojām nezinu, kas īsti viņš ir īstajā dzīvē, bet šis ir tāds kaifs. kopš.... ? bukovska sievietēm? kaut kādām warpaint dziesmām? tā viena batātes frī kaut kad vasarā? karamelizētajiem riekstiem? un cik daudz vizuāla kinematogrāfiska sūda pasaules vēsturē ir uztaisīts, ja tā rezonē tikai kādi pāris procenti? bet labi, tas ir subjektīvi. baigi mocījos ar "scenes from a marriage" pirms pāris dienām. zviedru valoda vai kas pie vainas. "paris texas" vai "bojack h." bija kaut kādi daži kaifīgi elementi. bet te ir gandrīz viss. uz pirkstgaliem. vai paceltiem papēžiem. aizsardzības stājā.
un jā. ir ieslēdzies kaut kāds dvēseles stāvoklis, kad pastāv un mainās tāda lieta kā mīļākās dziesmas. kuras gan es iepriekš baigi neesmu klausījies. jo ar tām tad ir cits stāsts. šīs ir tādas jaunas, kuras var fiksi noklausīties 5-10 reizes, nobrīnīties, kā kaut kas tik vienkāršs var būt tik lipīgs, un tad iet atpakaļ pie atklausītām vērtībām un reizi dziesmā iesist plaukstas.
edit: čārlijs šīns? deksteru atgādinošs saundtreks? spaiks jonze????
un kaut kādas fucked up filmas 99. gadam, šī un eyes wide shut. vai arī nē. vienkārši tā liekas. no tāgada ir redzētas vēl ir tikai american beauty, virgin suicides un magnolia. un tarzāns @ kino 52.
esmu pārliecināts, ka ieštirīja. wtf.
|
|
|
|
