vau.. es jau uzrakstīju pagarinātu atbildi, kādēļ man šīs dziesmas atšķirīgos laikaposmos ir iepatikušās - jo izlasīju, ka tās ir tavas visnemīļākās, bet..

nujā. dīvaini. ir jau, protams, labas populārās dziesmas, kuras patīk daudziem, bet šīs ir.. kaut kas pilnīgi cits, un ir izdevies, ir labs. un ir vieglāk šitās nosaukt, ja kāds (liekas tāds stulbs jautājums, bet tomēr ar labu nodomu.) prasa.

par speismumiņu, es to albumu bērnībā biju klausījies vairākas reizes (pēc tam, kad viņš jau aizlidoja debesīs), un tas gabals bija tāds, nu diezgan neciešams, pēdējais - iebāzts tikai lai būtu vairāk dziesmu, un tikai tāds troksnis - bez vārdiem un vokāliem, un nesalasāmu nosaukumu. ķipa, angliski, jo tur ir "sh". bet tas ir viens kopā salipis vārds, kāda angliski nav. tad vienu reizi tā dziesma beidzot aizskāra mani, un centos iedziļināties. un - ahā! sipace-muminsh. kā viņi varēja zināt, ka mumiņš aizlidos speisā? jo albums, vai albuma bildes, bija iznācis ar vēl mumiņu. un tad tā dziesma, to klausoties, aizskāra vēl mazliet vairāk. bet sen nav klausīta. disks laikam aizdots onkulim.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"kā viņi varēja zināt, ka mumiņš aizlidos speisā? jo albums, vai albuma bildes, bija iznācis ar vēl mumiņu." - jā, tieši par šo savlaik domāju, kā tas var būt, kā kāda kosmiski auksta priekšnojauta un reizē arī ilgas pēc siltuma, kas izpaužas šai dziesmā. tas viss liek uzmesties zosādai.

(Reply to this) (Parent)