juunijs 27., 2016


Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
01:56
ok, šis bija vakars. pie ezera.

uz rozā debesīm paspēju aizlīst līdz zilokalnu dabas parka skatu laukumam pie ezera, tur divas ķolkas marinējās, nokāpu lejā un pačamdīju ūdeni.
drošības pēc pilnīgi nereāģēju uz ķolku piezīmi lai nebaidoties no viņu suņa, nekož.
turpat ūdensmalā arī ugunskura vieta ar mazu malkas stešu. latvijā kas neredzēts.

skatu laukums nu tā, bet reklamēts(uz P5) tika arī tornis. perpendikulārajā takā pamanu arī to, un ar trīs jauniešu kompāniju (2 zēni, no kuriem viena balss izklausījās pēc bijušā kl/b un meitēns) aiz muguras atstāju veļuku 2. (no 5) skatu torņa stāvā un vēroju kolosālo skatu uz ogres, ikšķiles un vēl kaut kādām ugunīm, kā arī >20 pārdaugavas un rīgas pusē šķīstošus zibeņus pelēkzili/rozīgājā jumā.
kaut ko tādu redzējis nebiju, un kur nu vēl ar skatu no koku galotnēm. būtu paņēmis kameru, kas tik nesanāktu.
tikmēr kompānijas meitēns ir dikti tramīgs - viņu nepārliecina ne zēnu saskaitītie zibensnovedēji, ne atklāsme "tu esi emocionāla, mēs esam racionāli" un ātri vien pazūd.

pēc pāris minūtēm nozūdu arī es, jo ir plānos mīt uz lielvārdi un atpakaļ. tornis ir uzcelts četru stigu krustceļā - pa vienu atnācu no ezera, viena ved dziļāk meža biezoknī bet vēl divas varētu aizvest līdz ogrei.
izvēlos vienu no pēdējām divām, kuras kādu 150m posmu rūpīgu padara 45 grādu slīpums uz leju. kad stiga nostabilizējas, aizdomīgi skaļi sāk šalkt koki(vai arī lietus pakšķi kur tālumā), un debesis tai pusē iegūst violeti sarkanu toni.
sāku sajust meitēna emocionalitātes iemeslus.

iznāku kādā grantainā krustojumā, kur jāizvēlas pa kuru no divām galvenajām ielām iet. protams, izvēlos nepareizo un pazaudēju kādas 25min, jo aizgāju līdz kaut kādam garāžu kooperatīvam, kura sargs ar pliku grudaku krieviski centās ieborzīt ka uz ogri te nevar tikt.
kamēr tieku atpakaļ, esmu sīki apsmidzināts un ceļa malā ieraudzījis jāņtārpiņus (pēdējoreiz tādus redzēju vēl neejot skolā).
pēc kādām padsmit minūtēm tieku līdz zilākalna ielai un dodos Rīgas šosejas virzienā. sāk gāzt, un jaunogres pārbrauktuvē jāgaida kravas vilciens. kamēr tieku no pārbrauktuves līdz šosejai, beidzot esmu slapjš.

līdz ikšķilei sīka krusa(augšlūpai jūtama skāde gan nav izdarīta) un garāmbraucošas mašīnas kas brauc tikai pa kreiso joslu, šur tur ir zema migla, šur tur mazliet nepatīkams vējš.
un zibeņi, zibeņi. salaspilī sāku mazliet morāli un fizski samirkt, bet neko. stundu divdesmit gara duša ar iekrampējienu stūrē.

pa dienu negribēju braukt peldēties jo pēcpusdienā solīja negaisu. izpeldējos pa vakara negaisu.
lose-lose.
gribēju vēl pierakstīt ka gribas siltu mīlestību, bet tiekot galā ar pukstu, treniņtērps ir sasildījis pietiekami.
Tags: , , ,

(sagriez laimu)

r-r-r -

> savi puksti
> veci puksti
> ko tu puksti
> bio puksti

Links
saņemtie komenti

> Go to Top
Sviesta Ciba