|
detsembris 15., 2019
 | 17:39
tātad, hmm.
vakar no rīta braucot uz laukiem, piestāju nofočēt dažas dīvainas lietas tukuma pusē. un varbūt kādreiz vajadzētu tam veltīt vairāk laikā, nekā pusstundu pa ceļam.
uzvilku dikti salstošas bikses, kurām pat uzvelkot garās apakšiņas, ir faking auksti. karstvīna svētki diezgan huiņa. aizgāju uz mašīnu sildīties un mesendžerī rakstīties ar sapņu meiteni. "šis jau ir vairāk pacilājošs nobeigums". vismaz ir skaidrība. vispārēji drusku skumjāk, bet tas ir labāk. ka tas ir zināms.
un ieejot bodē pēc nosalšanas svētkos un pirms braukšanas atpakaļ, man pateica tekstu, ka vajag uzvārīt zupu no garnelēm. sanāca kaut kāds pusdraņķis. kokospiens ar laimu laikam glābj to, kas tur nebija. un beigās tika ielikts par daudz (nūdeles).
un šodien dzīvojamajā istabā tikai skanēja televizors. varbūt izlasīju divus rl rakstus, un iedigitalizēju vissāpīgāko nedēļu no vissāpīgākā tripa dienasgrāmatas. pirmo (šī ir otrā) tripa dienasgrāmatu es labprātīgi papisu, un nākamo aiz šīs ne tik labprātīgi. jārokas un jāizburtojas cauri. dažas dīvainas idejas. bet ar laiku tur paliks garlaicīgāk. šobrīd vienīgais, kas mani tur toreiz turēja pie zemes, bija mugursomas saturs. pagaidām. redzēs, kā šo daļu es būšu pierakstījis. jo man galvā ir savs skaidrojums par lietām, kādēļ viņas noskaidrojās. bet tur rakstīto es otrreiz neesmu lasījis. diez vai arī gribētu trešo reizi. sāp. daudz kas sāp. dažas lietas, kā vissīkāko ciematu nosaukumus vai reģionālo ceļu numurus biju aizmirsis. tās sajūtas no vakariem, kad drudžaini tiek meklēta guļvieta, vai no rītiem, austot saulei, gan nē. biju gan aizmirsis pr rīta dzelzceļa tauri. kas, liekas, skanēja it visur. nujā, es jau biju uz tranzīta takas. mazs kustonis. ar savu neaizmirsto domu, kas mani dzina. tā ir pie manis, un es to (tagad) esmu izstāstījis tiem, kam kaut ko var stāstīt, bet tāpat. un tas galīgi nav publiskojams. pat fragmenti. neticams (izdomājums, vai netīrā realitāte), sauss un reizēm pārāk introspektīvs vai sevi šaustošs un iztērēto naudu skaitošs.
tagad te visi brauc prom. nesinu, atkal pieēdīšos vai ko pierakstīšu, vai braukšu mājās un tur neko. rīt ofiss, un pēc tam līdz 25.12 (iesk.) būs tikai viena darbadiena.
|
| 21:30
pārrakstīju vēl trīs dienas, un aiztinos prom no laukiem.
no tukuma apļa savācu vienu urļiku un aizvedu līdz minskai. interesanti, bet ne pārāk interesanti. visdebīlākais, ka pāris reizes vāģis raustījās.
mnu neko. apstājities rajončikā un savācot visas mantas, atklāju, ka nav jakas ar maku. laikam atstāju laukos. moš jāuzprasa. mazliet plānoju, cik iespējams būtu izvilkt tieši nedēļu bez maka. kas ir makā. pase, karte, tiesības, tukšs e-talons, veikalu kartes, dvacārs, čeks par 40e grāmatveža dāvanai, moš vēl kas. tātad vienalga. ā, un tas kupons no fotosalona, lai dabūtu izprintētas bildes. eh. būs tomēr jāuzprasa.
|
|
|
|