Čau.


vakardiena manuprāt bija ideāla diena.
es nevaru. biju jautri.
vis ko vien es gribēju, laimīgai dienai.
nestāstīšu par to. jo pārāk gari. un es tāpat kautko tādu neaizmirsīšu, lai atcerētos nav jēgas rakstīt.

ATCERĒŠOS!

Kāpostiņ, es tevi mīlu. ;(*** Tik ļoti. Bučiņ :*

Man sāp puncītis.
:D


Vakar man tētis atbrauca no tās Īrijas. Pēc nedēļas atkal brauks prom.

Čau.

__________________
Tas bija jautri un apburoši :D
Kā tu saki - fenomenāli.

Cālis.
Snūpijs.
xDDDDD

AK JEL.
MONTA tā viena krīt virsū.
gar zemi.

bēgam :D

HALELUJA.

mamzele.

:D
ča ča ča

mazo cilvēciņu kategorija ze best.

MCĀ.

mirsties sauWļezzzz...
būCX

BŪČ.
______________________________

vienk. emōcijas.


ā. jaunais gads bija labs.
jautri.



MUMS KRĪTR VIRSŪ RAĶETE.
Xd

Labdien.
Čau lellīt.
:*


Bļa, man sāp kāja un vēders :D LOSE! LOSE! LOSE!

Karoč ieeju virtuvē un kaķis visu virtuvi piedirsis.
Es jūtos sašauta. xD

Kāpostiņ-nemaz nerēc.

Ā jā ir pagājis vesels gads kopš visām ciešanām un mokām. Atzīšos - visvissliktākais gads no visiem.
Bet nu tāda ir dzīve. Bet... šis bija labākais nov/dec no visiem nov/dec :D
Ideāli. Paldies dievs par tavu dāvanu. Paldies par manu Raivi. Par mani kāpostiņu lellīti un paldies par artūru, kuru tu man jau sen uzdāvināji :D Un paldies anetei. Māsīcai un ATim. Protams mammucim, tētim, kā arī ōmai. Maniem mīļajiem un netik mīļajiem. Es protu novērtēt jūsu labsirdību :)

Man vismaz ir jauki draugi.
A TEV? :DD
hāh..




__________________________________________________

Kāpostiņ - džastins joko. hā hā hā
es ieraudzīju zirgu :D
un zini ko?
ā un stikla eņģelis tevi grib


BĻĀ DIE BUČ SAWĻES.


buļ

buļ
buļ


buļ
buļ

Es pamazām sākšu sasveicināties ar savu dieneni, jo par manu klabīti es taisos pateikt manai lellītei.

Čau! - dienenīt. :D

* Esmu kopā ar Raivi ;** Mīļums.
* Mans labākais draugs viennozīmōgi - Artūrs.
* Mana visvisvismīļākā dūda ir Lellīte. Kāpostiņš mončiņ ;**
* Anete ir palikusi otrā plāna jebšu objektīvā.
* Naidos esmu vienīgi ar Eviju.
* Esmu laimīga. Pag..tūlīt pateikšu kap.


Tātad mana dzīve ir sākusi kustēties. Tas saucamies ritens.
Nē ja nopietni tas vis notika pēc tam, kad iepazinos ar manu kāpostiņu.
Monta - paldies tev par visu, visu mīļā. Mūsu draudzība man nozīmē tik daudz. Es nespēju par noticēt ka man ir kaut kas tāds kā tu. Piedod, bet nu tu esi mans īpašums. MANA. :D* Tu man esi ievedusi LAIMĒ. Es vienmēr smaidu un smejos, kad sarakstos ar tevi. To laikam sauc par dzīvesprieku. Paldies, ka man esi un ka varu tev uzticēt visu līdz pēdējam. Man žēl, ka dzīvojam tik tik tālu :( Bet man pašai liekas, ka tas netraucē mums pavadīt jautri laiku. Mīlu :* [starpcitu agrāk es bučiņas neliku :D]

Artūr - Paldies par jaukajiem brīžiem. PAR VISU. :*

Raivi - tu zini jau, k0 man nozīmē. cālīt :*

Es izdomāju nedaudz aktīvāk rakstīt Klabē.
Starpcitu mans sliktais peridos sāk aiziet. Es jūtos nedaudz labāk un nevar teikt, ka laimīga. Jo pilnai laimei vajadzīga ir ģimene, uzticama draudzene, otrā pusīte un vispār ir kautkam jānotiek. Es skatījos un pārlasīju vecos ierakstus un daudzu padzēsu. Atstāju tikai dažus. Pārējie man likās pārāk sāpīgi... lai to lasītu vēl jelkkad.

Vakar biju pie tēta. Viņš braucot prom uz Īriju tāpēc uzdāvināja man MP4 pleijeri ķipa uz z-svētkiem. Jauki, jau jauki. Bet man jau bija ipods. :D Un un tā mēs atvadījāmie. Pēdējā laikā priekš manis vis ir kļuvis tik utopisks. Nezinu kāpēc... bet es zinu, ka vis ir tik nesasniedzams un man tā vēl jācenšas. Vispār man pagaidām ir pohujistes laikmes. VIS IR VIENALGA! ōma vakar piesējās man par to, ka lai mazāk ēdu čipsus. Helō. Tā bija pirmā čipsu paka divu mēnešu laikā. Raarr. Dažreiz mana oma spēj tā izkretināt. Bet anyway es mīlu viņu. Jauka tantiņa xD

Vakar ORB.LV iepazinos ar vienu meiteni. 12 gadi. Liekas vecāka pēc savas rakstības un tā teikt runas veida. Bet nu liekas, ka varētu rasties labas attiecības. Parasti es gan klabē nerakstu par neta draugiem. Jo visi pārējie nākuši tā pakomentējot bildīti un pasakot čau. kā iet. Bet ar - MONTU - tā viņu sauc, ir savādāk. Mums daudz, kas kopīgs un beidzot man būs ar ko sarakstīties pa nopietno.. nevis tikai visi tie čau. kā iet. xD


Man sssejā atplaukst smaids. Esmu priecīga. Nopietni!

Es nevaru sagaidīt z-svētkus. :P

Mm. Es tiko kā pārbraucu no Lietuvas. Aizbraucu apmēram pirms mēneša. Jaukas brīvdienas. Protams visas skolas lietas būs nedaudz sarežģītas, jo kā nekā esmu atpalikusi tajā ziņā. Man ir briesmīgs nogurums un es labprāt ieiet dušā atsvaidzināties. Blāāh... Patreiz ir NATO samita brīvdienas. Iešu jau rīt pat kārtot/mācīties parādus. Un šodien Rīgā ir vienk. šausminoši. Vairāk policistu nekā pašu iedzīvotāju. Visādi dīvaiņi staigā pa ielām.

A Lietuvā bija forši. MANI gandrīz notrieca auto. Mamma gan teica, lai nevienam īpaši ōmai par to nestāstu... bet es jau tikai te klabē. xD Nu jā... Lietuvā ir normāli. Uz pēdējām dienām palika jau garlaicīgi. Vakar ar mammu Rīgā satikām Jāni. Man vispār palika bail. Bet Jānis neko. Tikai pateica SVEIKI un fiksi pa lidostu aizskrēja. AI... skrien pretī vējam. :D


Mans tgd ies gulēt un visUpirms duša! O.o

Es vairs nevēlos justies sāpināta.
Es vēlos būt mīlēta,
Un es vēlos sajust laimi.
Es nevēlos, lai citi domā, ka esmu cietsirdīga lose
Es vēlos lai cilvēki zinātu kādu es esmu
Es nevēlos lai citi no manis baidās,
Es nevēlos lai viņi domā, ka esmu TĀDA
Ja patiesībā esmu šitāda.
Es nevēlos lai cilvēki mani noniecinātu
JO es nenoniecinu
Es vēlos just laimi savās rokās.
Vis kas man ir vajadzīgs ir viņš.
Jā viņš - Atis. ;(

Ati es ar tevi biju kopā gadu.
Man tu biji pirmais.
Es tev biju pirmā.
Es jutos laimīga
Jo biju drošībā
Jo biju tev
TU MAN.
ES TEV.
Bet diemžēl... tu izvēlējies iet citu ceļu.
Tu izvēlējies pilnīgi citu virzienu.
Bet...
Es nevarēju tev sekot...
Un tu nemaz nevēlējies.
Kāpēc?

es nezinu. UN ceru, ka kādreiz tu atcerēies par mani un pateiksi man kāpēc neko nesakot aizgāji ;((

Ati Ozol. Es zinu, ka nelasi un nekad nelasīsi.
Bet es tiko atcerējos par tevi.
Un manas rētas nesadzīs vēl ilgi.

;(*

Es jau mēnesi cīnos ar mācībām. Grūti, jau grūti ir.

Šodien bija ļoti īpaša diena.
Mans pirmais septembris bija patiešām jauks.
Neliela laimes sajūta, bet tomēr mans nelaimīgais periods vēl nav aizgājis. Taču es palieku pie tā, ka esmu savā ziņā kaut kripatiņu priecīga par šo dienu. Es ar Artūru un Aneti šodien pēc pirmā septembra gājām uz jūru. Skasti. Tas bija. Pasēdējām. UN tā. Smējāmies. Un mani pārņēma patiesi dīvaina sajūta. Es atkal sāku filozōfēt par... par to cik skaisti bija tad, kad Maija un es bijām labākās draudzenes. Es gandrīz sāku raudāt,bet noturējos. Bet es jutos labi tik un tā. Pēc tam mēs aizgājām uz MC donaldu. Pēc tam es saplēsu savus svārkus. Mēs rāpāmies pāri žogam :D Nu mēs gribējām nozagt ābolus. Bet nu es neko nesaku, ka suns mums skrēja pakaļ. Kopumā nevar nemaz tā pastāstīt. Bet bija jautri. Es satiku ar Laini. [Neimani] Bija jauki parunāt. Laine bija un ir man vairāk paziņa... manas māsīvas labākā draudzene. Es līdz šodienai biju galīgi piemirsusi, ka man ir māsīca. Pilnīgi.. Un tā nu es aizrakstīju viņai sms. Un mēs norunājām tikšanos. Tik jauki būs viņu satikt. Pa vasaru es esmu kļuvusi savādāka. Es filtrēju ko runāju un esmu/cenšos būt jauka.

Labi mani atkal sauc mamma. Un kā jau vienmēr objektīvā viens un tas pats - mamma ar omu strīdas par to uz kura šķīvja likt torti. Tas ir tik nožēlojami :D Bet es priecājos, ka man ir TAS. - ĢIMENE.

^_^

Ak jel.

Biju tik ļoti piemirsusi par klabi :O
A. Tas laikam tāpēc, ka skola.skola.skola.

Nu labi. Jāsāk būt aktīvākai klabes rakstīšanā.

Sākšu jau ar to, ka vasara līdz šim ir burvīga!
Patreiz mana labākā draudzene ir Anete. Jauks, bet neuzticams cilvēks!
Ar Maiju es toreiz nesatikos, jo viņas vecākiem likās, ka nav nepieciešams Maijai tikties ar mani un ka nav pat vēlams. Jo es itkā MAIJU iespaidojot.

Pa šo laiku es ar mammu esam pilnībā pārcēlušās uz Ventsipili. Šeit ir normāli. Tikai fāteri retāk satieku.
Dzīve iet uz priekšu un laikam esmu sākusi dzīvot-ne eksistēt.

Vēljoprojām neviens nezin par manu klabīti. Un nevienam es neteikšu.

Man ir ļoti labas attiecības ar Raivi. Ar artūru jau bija sen, jo esam labākie draugi kopš man palika 5 gadi. Bet nu man pašai vienīgi manā skatījumā foršie cilvēki no klases ir Artūrs, Raivis un Anete.

Pārējie da bļē kuces. :)

Man likās, ka paies gadi līdz sapratīšu kā Ipodā iedabūn iekšā mūziku. Bet rādās, ka līdz rītdienai būšu tikusi galā.

omg. Ja vēl redzēšu, ka draugiem.lv klasesbiedrenes liks bildi kurā esmu es ar viņām ar nosaukumu ~> Mūžam sexerite. jeb sAwlĒSss. Es goda vārds samazināšu savu draugu listi. Rādās, ka nebija jēga atkal reģistrēties. Jau rīt dzēsīšos ārā.



bYe bYe bLjE BuCsAwWLjEz dIE diE DIe... (finger)

:)

Es jūtos, tā itkā es nedzīvotu, bet vienkārši eksistētu. Es patreiz neredzu jēgu dzīvot. Man ir sasarkušas acis. Es jūtu un man sāp pat vairāk nekā citiem. Esmu tik pat viegli aizskarama cik neaizskarama. Es internetā sarakstījos ar Maiju un mēs sarunājām tikšanos ap Aprīli. Ilgi jāgaida... laika vēl daudz, bet kas to lai zin vai es tomēr to neizdarīšu. Jā to - es negribu eksistēt Es gribu dzīvot. Bet šķietams, ka vis nebūs tik viegli. Mamma vakar gribēja mani vest pie tēta, bet es atteicos. Es nezinu kāpēc. Varbūt tāpēc, ka tad kad mamma ar tēti satiekas viņi nerunā. Un man sāp tad... āi. ;/ Es nevaru pat atcerēties, kad pēdējo reizi maz biju laimīga.

Es gribētu, lai arī man ir!

Šodien ar klasi bijām uz izrādi `Meža Gulbji`.

Sēdēju ar Aneti. Patreiz vienīgo cilvēku, kurš man iet pie sirds. Artūrs un Raivis mani šodien nereāli nokaitināja saucot par Bučiņkundzi. Man ja godīgi šī diena patika. Bija jautri. Es tikai nezinu vai šīs jaukās dienas turpināsies. Pēdējie mēneši ir bijuši briesmīgi un sirdi plosoši. Maija vakar dabūja [par laimi] internetu. Mēs nedaudz sarakstījāmies, bet tas nav tas. Šodien izdzēsos no draugiem.lv... Besī ārā ;@


Lab` es labāk iešu vannā. Cā. ;P

Eh. Skola mani pilnībā ir atturējusi un tekstu bīdīšanas šeit CIBĀ.
Manī ir neliela depresija un tuvojas diena, kad mamma TAISĪJĀS precēties ar Jāni. Ir noticis kautkad briesmīgs. Es pat nebiju iedomājusies kautko tik briesmīgu. Vakar Jānis svinēja savu tā saucamo AUTO nopirkšanu. Mamma man lika braukt ar viņiem. Tā nu es sēdēju un rakstīju sacerējumu priekšs skolas. Un tad Jānis sāka pacelt balsi par to, kāpeč te mokos ar mācībās un ķipa nesvinu ar viņiem un neizbaudot mirkli. Es protams netaisījos ar viņu runāt laipni un pateicu - atšujies. Naidīgā tonī. Viņš piecēlās, saķēra mani aiz rokas un pateica, lai es esmu nedaudz laipnāka un skatījās uz mani kā maniaks. Nu labi es neko apsēdos un sāku skatīties ārā pa logu. Pilnīgi ignorējot visu ko mamma man sāka stāstīt par cieņu un sarunvalodu. Mamma gan nepiedzērās, bet Jānis riktīgi. Mamma līdz ar to vadīja mašīnu. Aizbraucām mājās un Jānis sāka palaist rokas. Tas bija briesmīgi. Viņš sāka kliegt par to, ka ķipa es te bieži klausos par skaļu mūziku neliekot viņam mieru naktī. Un karoč es neieturu standarta cieņu pret viņu un šis jau gatavojās man iesita pa vaigu. Es neteiktu ka tas bija baigi sāpīgi, bet tā jau skaitījās vardārbība un tad mamma sāka uz viņu kliegt. Jānis pagrūda mammu un rādīja uz mani ar pirkstu un bļāva, ka esmu nekauņa ķipa u.t.t. Man plūda asaras pār vaigiem. Es domāju, ka sliktāk vairs nevar būt. Mamma teica, ka viņa netaisoties precēt maniaku u.t.t. Man lika iet istabā. Jānis aizgāja. Bet mamma riktīgi noraudājās. Teiksim tā, ka man pat bija viņas žēl. Neskatoties uz visu... Un Jānis nākošajā dienā atnāca pateica, ka bija iedzēris u.t.t. Negribēja tā. Bet mamma viņam pateica, lai skrien pret vēju. Šis aizgāja un vēl nav nācis. Manas bailes ir pamatotas, jo vienu dienu viņs man sekoju... pēc tam nogriezās pa citurieni. Es mamma pateica, bet viņa domā, ka gribu tikai vēl vairāk pateikt viņai to, ka viņa pieļāva kļūdu. Un man kopš tās reizes ir paniskas bailes no reizēm, ka ieraugu Jāni. Brr.... Mamma jau samērā tam tika pāri un vis ir ok.


> Maija aizbrauca. Jau sen. Tas bija ļoti emocionāls brīdis. Es raudāju. Es negribēju, lai viņa redz, ka man sāp, bet nevarēju neraudāt. Es viņu tik ļoti mīlu. Mana saulīte :( Vienīgais preiciņš.

> Pašlaik es cenšos mammu mierināt ar notikušo. Par laimi man zilums uz vaiga nepalika, bet man tā trauma paliks uz mūžu. :/


Mm. Es iešu labāk gulēt. Starpcitu manas sekmes ir uzlabojušās. Un rīt vēl ir ieskaite.
Baī.
;)

Kopš jaunā gada sagaidīšanas es cenšos sevi saņemt rokas un visu uztvert pozitīvi. Parīt Maija aizbrauc. Viņai nebūšot pat nets pirmās nedēļas. Nezinu vai varēšu izturēt dzīvi vienatnē ar savām skolas caciņām. Maija bija un ir īpaši. Bet visas pārējās tik nenobriedušas... Es labprāt ietu tagad 10. klasē. Pie normāliem cilvēkiem. Kuri neuzvedas, ka sīkie smilškastē. Pašlaik es knapi redzu ko rakstu... manas acis ir kā slapji kristāli. Man tik ļoti sāp sirds, bet es tomēr cenšos būt mazliet optimiste. Lai gan esmu dzimusi pesimiste. Liekas, ka nekas nesanāks... Es sevi esmu tik ļoti samaitājusi. Ar to dzeršanu. Brīvlaiks bija tīrākais murgs. Jānis tik bieži nāca ciemos. Viņš burtiski izēd manu vietu. Man ir tik grūti ar to sadzīvot, bet mamma vismaz ir laimīga. Vakar biju pie tēta. Bet nekā labi negāja. Mēs tipa parunājām par visu... viņš mani nesaprot. Pat Maijai grūti mani saprast.


Es domāju, ka laikam ejot es mainīšu savu attieksmi. Kaut nedaudz. Bet savu attieksmi pret savu audžu tēvu Jāni es tik un tā nespēšu un nemaz negribu mainīt.

Es patiešām gribu būt laimīga!

Es vakar piedzēros un tas neved ne pie kā laba. Atgriezos mājās tikai ap pm. 3.00.
Jūtos brutāli izvarota. Un tas nav domāts smieklīgi. Man nežēlīgi sāp galva un es jūtos drausmīgi. Liekas, ka tas vis briesmīgais periods nebeigsies un laime nekad neatnāks. Mamma pat laikam nepamanīja, ka esmu prom, bet dzēra ar manu audžu tēvu. Es viņu ienīstu no visas sirds. Viņš ir briesmīgs. Un man ar viņu vajadzēšot sadzīvot sākot ar 5. februāri. Šie precēsies tikai 20. februāri. Es būtu tik laimīga ja man tajās nebūtu japiedalās un kaut vai... kā mazs bērns spēlētos pie tēta. Būtu pie viņa. Bet visas ilūzijas būt laimīgai ģimenei, kā filmās ir sagrautas. Nejūtos un diez vai jutīšos vēl jelkad tik laimīga, kā visus tos 13 gadus. Es labprāt sev pārdurtu vēnas. Bet man žēl tēta un Maijas.

Es laikam iešu pastaigāties vienatnē. Ārā patreiz snieg. Un man vajag izraudāties uz drauga pleca. Kaut tikai būtu, kāds tik tik uzticams, bet tāda ir tikai Maija. Kura brauks drīz dzīvot uz Ogri. Ogre un Liepāja ir tik tālu viena no otras. VĒL viena lieta par ko man vērts raudāt. Nezinu vai jelkad atradīšu ko tādu, kā viņu. Manu saulīti.

*

Nemaz netaisos domāt par to, kāds būs man nākamais gads.
Un es nemaz negribu. Jo šis gads bija patiešām jauks. Paldies maniem draugiem, kuru nemaz šo klabi nelasīs. Jo es izdomāju nevienam neatklāt ka tādu rakstu. Ja nu vienīgi kādam īpašam draugam. Bet tādu pagaidām nav... bet anyway paldies tiem, kas bija ar mani. Vēl tikai 30 minūtes un vēl tur ču ču un iestāsies jaunais `06 gads.

> Skola mani padarīs par zubri! Es tikai sēžu mājās un zubrījos un cenšos no visas sirds, bet nekas kā nav tā nav. Sākšu domāt par to vai maz ir vērts nākt mājās jau 15.00 un sēdēt pie rakstām galda ar kaudzi MD.


Laikam es nu iešu. Mamma histēriski bļauj uz ōmu, jo nogāzās augļu trauks. Esmu dzimusi psyho ģimenē.

AK jel.