Es jūtos, tā itkā es nedzīvotu, bet vienkārši eksistētu. Es patreiz neredzu jēgu dzīvot. Man ir sasarkušas acis. Es jūtu un man sāp pat vairāk nekā citiem. Esmu tik pat viegli aizskarama cik neaizskarama. Es internetā sarakstījos ar Maiju un mēs sarunājām tikšanos ap Aprīli. Ilgi jāgaida... laika vēl daudz, bet kas to lai zin vai es tomēr to neizdarīšu. Jā to - es negribu eksistēt Es gribu dzīvot. Bet šķietams, ka vis nebūs tik viegli. Mamma vakar gribēja mani vest pie tēta, bet es atteicos. Es nezinu kāpēc. Varbūt tāpēc, ka tad kad mamma ar tēti satiekas viņi nerunā. Un man sāp tad... āi. ;/ Es nevaru pat atcerēties, kad pēdējo reizi maz biju laimīga.

Es gribētu, lai arī man ir!