Šodien bija ļoti īpaša diena.
Mans pirmais septembris bija patiešām jauks.
Neliela laimes sajūta, bet tomēr mans nelaimīgais periods vēl nav aizgājis. Taču es palieku pie tā, ka esmu savā ziņā kaut kripatiņu priecīga par šo dienu. Es ar Artūru un Aneti šodien pēc pirmā septembra gājām uz jūru. Skasti. Tas bija. Pasēdējām. UN tā. Smējāmies. Un mani pārņēma patiesi dīvaina sajūta. Es atkal sāku filozōfēt par... par to cik skaisti bija tad, kad Maija un es bijām labākās draudzenes. Es gandrīz sāku raudāt,bet noturējos. Bet es jutos labi tik un tā. Pēc tam mēs aizgājām uz MC donaldu. Pēc tam es saplēsu savus svārkus. Mēs rāpāmies pāri žogam :D Nu mēs gribējām nozagt ābolus. Bet nu es neko nesaku, ka suns mums skrēja pakaļ. Kopumā nevar nemaz tā pastāstīt. Bet bija jautri. Es satiku ar Laini. [Neimani] Bija jauki parunāt. Laine bija un ir man vairāk paziņa... manas māsīvas labākā draudzene. Es līdz šodienai biju galīgi piemirsusi, ka man ir māsīca. Pilnīgi.. Un tā nu es aizrakstīju viņai sms. Un mēs norunājām tikšanos. Tik jauki būs viņu satikt. Pa vasaru es esmu kļuvusi savādāka. Es filtrēju ko runāju un esmu/cenšos būt jauka.

Labi mani atkal sauc mamma. Un kā jau vienmēr objektīvā viens un tas pats - mamma ar omu strīdas par to uz kura šķīvja likt torti. Tas ir tik nožēlojami :D Bet es priecājos, ka man ir TAS. - ĢIMENE.

^_^