22:23 karoč gribēju rakstīt novembri, bet aizmirsu. it kā tas novembris vēl nav cauri, bet ja pavisam godīgi, spilgtākais laikam jau ir garām, līdz ar to te būs tāds īss atskatiņš:
Ar 1. nov ievācos Dailē un pie Klāva mājās (jo Ineses mamma nav vakcinēta un viņai tas kritiskais vecums + es daudz blandos pa pasauli un Inese uztraucas par mammu utt utt) lai sataisītu skaņu Klāva "Esiet sveicinātas skumjas". Tas pārsvarā izpaudās tā, ka 6os no rīta Dailē kopā darījām skaņu, tad 10os mēģis, 14-15 pusdienu pauze un 15 - 18 atkal mēģis. 19os visi iet pa mājām, jo ir tā komandantstunda un turpina strādāt mājās.
Man nebija jādomā materiāls, Kl gribēja tur šādu un šādu dziesmu. Man no viņām bija jāizloba visādas atmosfēras, jālūpo, jāpalēlina, jādistortē, jāremixē utt. Kopumā tāds radoši tehnisks darbiņš. Apjoms baigais, jo apmēram pusi izrādes kaut kam fonā jāskan. Laika rāmis arī supertight - mazāk kā 2 nedēļas. Biju izlasījis lugas vienu no sākotnējām versijām un kkad sen sen lasījis oriģinālu no kura neatceros neko (nu tas bija tik sen, ka, atklāti sakot, atceros, tikai, ka man bija jālasa filozofos, bet vai tešām izlasīju - neatceros). Jāatzīst, ka darbs pie izrādes bija sācies jau pusotru mēnesi atpakaļ, bet es kaut kā nobumbulēju, jo likās, ka nav man tur ko jaukties vēl. Droši vien varēju iesaistīties arī agrāk.
Kopumā muzonu idejiski ar Klāvu un Gediņu salikām pa 3 dienām. Pa 3 vakariem (un dažām naktīm) un vēl dažiem rītiem izdarīju visu, kas jādara, lai tas nepaliek tikai idejiski. Apmēram 2 dienās saliku showfailu Qlabā lai saprastu feidinus un autus. Paralēli mēģos laidu jau gatavo materiālu īstajās vietās. Laikam, 3 dienās visu to lērumu pārlikām uz Dailes kompi ar visiem feidin/autiem, galavārdiem, skaļumiem utt. Problēma tā, ka Dailē nav Apple produkcijas, līdz ar to arī Qlab (Kvadrifronā gan ir hehe), so viss projekts bija jātaisa SCSā no jauna. uuuun tad jau klāt arī ģenerālis. Ģenerālī Marčiks pogāja izrādi pirmo reizi. Priekš pirmās reizes pat tīri eleganti. Vēl viens rīts + mēģis lai sapatchotu un saadresētu reverba kanālus un sapanotu visu pa pareizajiem spīkeriem (Dailē standarta setaps sastāv no spīkeriem skatuves aizmugurē un skatuves priekšā un skatītāju zālē). un viss.
Tas protams ir daudz drausmīgāk, kad tas ir jādara un jādara tajos laikos, kad tas tika darīts + ar sajūtu, ka tev šajā pilsētā īsti nav māju + ka pēdējā laikā ir kaut kāds izmisīgs radošu ideju bads. Apjoma ziņā šī laikam bija otra apjomīgākā izrāde, kādu esmu darījis un kopumā esmu pārsteigts, ka mums tiešām to izdevās dabūt gatavu tik superīsā laikā. Tā kopumā procesā biju ieurbies līdz tādai pakāpei, ka īsti vairs nesaprotu vai rezultāts ir forši vai nē, vnk ražoju un ražoju ātri, kas galīgi nav foršs veids kā pieiet procesam, bet nujā, nav arī tā, ka pēdējā laikā es būtu ģeniālu ideju pārpilns.
Citās ziņās, mamma atdeva savu V50, jo nopirka Nissan Juke automātu, jo pēc gūžas operācijas viņai palika grūti iekāpt V50 un lietot manuālo kārbu.
|