Ja esmu līdzīgā situācija, citreiz spēlē pavisam cits iemesls - kautrējos ēst, kamēr citi neēdošie skatās, pat neaizdomājoties, ka kārdināšu vai būs jādalās.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es kautrējos tikai, ja man ir līdzi kkas ļoti specifisks un ar izteiktu aromātu. ja tās ir maizītes vulgaris vai kas cits neitrāls, tad ēdu mierīgi.

man pašai nepatīk, ja man blakus kāds ēd kko ar izteiktu aromātu - visādus tur ķiplokainus salātiņus, rasolus, vārītas olas (man jau skolas laikā, kad es pati nemaz nedomāju, ka kādreiz izvairīšos no olu ēšanas, riebās, ja kāds ņēma ekskursijā līdzi olas un autobusā ēda), visādas tur gaļas utt.
tad nu, ja man līdzi ir kkāds garšvielains otrais ēdiens, tad es cenšos to apēst nostāk, jo man negribas ka citiem besī tā aromāts. garšu gaume tomēr ir individuāla un es ikdienā ēdu viskko, kas citiem var likties ekzotisks, aizdomīgs un nepatīkams.

(Reply to this) (Parent)