nav runa par garšām. manā uztverē ir apmēram 3 kategorijas. ok, četras.
1) māksla;
2) kvalitatīva izklaide;
3) sūdīga izklaide;
4) vnk sūds;

mani interesē tikai pirmais un retumis otrais punkts.

manuprāt, prasībām ir tendence augt, bet nevis pārsātinājuma dēļ, bet pieaugšanas, nobriešanas, gaumes izkopšanas, attīstības dēļ. es neizslēdzu to pārstātinājuma teoriju, bet man neliešķiet, ka tas ir attiecināms uz manu gadījumu.

es arī reti vispār eju skatīties izrādes. ir pilns JRT repertuārs ar izrādēm, ko neesmu redzējusi.

tas, kas man jebkurā radošajā darbā ir svarīgi - sajūta, ka māksliniekam ir bijis, ko teikt. ka viņam ir licies svarīgi to pateikt, ka viņš ir izjutis nepārvaramu nepieciešamību to pateikt utt. ja ir tā sajūta, tad es labprāt piedodu to, ka viņam varbūt ne līdz galam ir izdevies pateikt, ko gribējis. diemžēl lielākā daļa no mākslas/radošās darbības/veikumi, kas pretendē vismaz saukties par kvalitatīvu izklaidi šķiet taisīti taisīšanas pēc. nu tāpēc, ka jāpilda plāns, tāpēc, ka var dabūt naudu no Eiropas, tāpēc, ka gribas parādīt - es varu uztaisīt tādu un tādu darbu utt. utjpr.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

sorī par drukas kļūdām

(Reply to this) (Parent)