Jūnijs 15., 2014
23:45 vijas celmiņas izstāde radīja superspēcīgu sajūtu, ka cerība vēl ir. pēc tam operā "rienci. triumfs un sakāve" (lno v.2014) radīja sajūtu, ka cerības diezko vairs nav. bet tā balerīnu aina gan bija skaista.
|
Comments:
nu nesmuka nebija tā aina, bet man likās tāda pašmērķīga, bez kārtīgas saķeres ar visu pārējo
vāgneram baleta aina šeit bija apmēram 30 min gara. acīmredzot tā bija atvainošanās - nu soorii, izņēmām tavu, bet reku ir balerīnas tāpat
vispār dziesmai par egli un puisīti arī nav nekāda sakara ar rienci. tā bija nodeva vāgnera rīgas periodam
Gribēt baudīt augsto mākslu, klasikas virsotnes un nespēt tam veltīt oriģinālā paredzēto laiku, nu nu, tas pat nav naudas jautājums, kas noteica, kādēļ šajā iestudējumā viss īsināts un pārveidots. Visvairāk līdzās neskaitāmajiem īsinājumiem es nesapratu modernā skaņdarba iespraudumu, konceptuālais pamatojums tam aiz ausīm pievilkts un rezultāts tāds... nekāds.
nujājā, bet smuki tāpat, bez konteksta. bet jess, man arī nepatīk, ka īsina klasiskus skaņdarbus. nepatīk arī, ja nav pilns orķestra (kā paredzēts oriģinālā) sastāvs dažreiz. |
|
|
|
Sviesta Ciba |