Maijs 3., 2011
23:02 man ir sociofobija - izrādās, ka tāda lieta patiešām pastāv un tā ir slimība
|
Comments:
nu apmeeram to, ko saka nosaukums - bailes no cilvēkiem, problēmas ar komunikāciju un tā kautkā
Nu jā, bet tas jau visiem cilvēkiem piemīt vairāk vai mazāk. Tur vienkārši ir kaut kāda robeža - kurā vietā tas ir tik sakāpināti, ka uztverams kā slimība.
nu ir ir, tāpēc, jau es par to tā bišķi arī smīnu, bet fakts ir fakts - ar cilvēkiem runāties, cik sevi atceros, ir bijušas grūtības lielākas vai mazākas visos laikos. tā komfortabli jūtos tikai ļoti, ļoti labi pazīstamu cilvēku sabiedrībā.
Varētu būt pat modīga kaite, ja vien viņa nebūtu tik.. īsta.
Bet tas jau ir tieši tas pats, ko Tu pirms pāris dienām rakstīji - vienkārši vajadzīga ticība sev & mīlestība pret sevi.
Man palīdz, ja līdzās/tuvumā ir kāda uzticama persona. Palīdz arī ieņemot vai spēlējot kādu skaidru lomu, piemēram, žurnālista, pētnieka, mūziķa, utt. Vienreiz gan šādā situācijā sagāja "uz īso", tas ir, sanāca nervu sabrukums.
nuja nuja. ai shitas man vispaar jau no beernudaarza laikiem, kad es nekaadaa veidaa nevareeju parunaat ar nepaziistamiem pieaugushajiem, neviens nesaprata, kas man kaish, bet kautkaa paargaaja, lai gan iisti veikli joprojaam nejuutos ar ieveerojami vecaakiem cilveekiem
neko nezinu par lomaam, bet ar ticiibu sev ir probleemas pa laikam
Jā, pat ļoti stilīga tā kaite. Man tas izpaužas tā ka svešos ļaužos citreiz rauj uz vēmienu. Biju pie ārsta un viņš man teica,ka tas no gaļas neēšanas (tur esot serotonīns (laimes molekula (haha)) un no nesabalansēta uztura. Varbūt viņam ir taisnība, palasījos pa interneta piedāvātajiem resursiem un tur daudz teikts, par to kas un kā par vielām ja trūkst tad tas spiež uz nerviem. Bet es viņam neticu :D
hehe, saak likties, ka ir taada aarstu kategorija, kam slinkums tur kautko domaat un uztraukties par pacientu, padzird, ka cilveeks need galju un voila, diagnoze gatava |
|
|
|
Sviesta Ciba |