Zini, es līdz minimumam esmu samazinājusi atslēgu skaitu.tobišs visas vecās novācu.Bet mans Cienītais nēsā vēl pāris no darbavietas, kurā nestrādā nu jau gadus deviņus.Viņam tā bunte ir tāda...nu tāda...ar šito rulli var nosist bulli.:)
Man ir divi piekariņi.Kautrīgs lāčuks ar ziedu buķeti.Meita uzdāvināja.Sen.Un skolās tagad gribi - negribi fotogrāfē katru gadu bērneļus.Un bildes uzmontē uz magnētiņiem, ko līmē parasti pie ledusskapjiem.Un iemontē atslēgu piekariņos.Tad nu pagājušo gad meita piemontēja pie manām atslēgām savu bilžu.Lai vienmēr būtu man līdzi.:)Tad nu man trīs atslēgām ir divi piekariņi;DD

(Reply to this) (Thread)

Jā, es kā reiz esmu pamanījusi, ka tā "apaugšana" ar atslēgām vairāk ir raksturīga vīriešiem - nez, viņi tā dēļ jūtas svarīgāki vai vienkārši ir par slinku, lai kaut ko ķimerētu no tā saišķa nost? :D

Un par Taviem piekariņiem man jāsmaida - supermamma Tu esi :)
Bet vispār interesanti, kā tas skolēnu fotografēšanas bizness plaukst uz zeļ. Kad es vēl mācījos skolā, mēs varējām pasūtīt klases bildi un individuālo bildīšu komplektu (2 palielas, 3 mazākas laikam), tad uzradās kabatas kalendārīši ar skolēnu ģīmīšiem, bet "viskrutākā" ekstra, protams, bija bildītes kā uzlīmītes. Bet tas bij sen, un, kā redzams, vairs nav taisnība.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu tagad tām uzlīmītēm nāk klāt magnētiņi, piekariņi un ir joprojām kalendāri.Un šogad bija ļāvuši pozēt kā un ar ko grib.
Mani mazliet ērcina to bilžu kvalitāte.Bet nu...esmu par slinku, lai purpinātu.:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kvalitāte kādā ziņā - neveiksmīga kompozīcija vai arī izpildījums tāds kā ar ziepjutrauku pret sauli bildējot?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tāds kā ar ziepjtrauku.Asuma nekāda.

(Reply to this) (Parent)

Man ir gadiem ilga cīņa ar atslēgām.
Dzīvoklim 3 gabalas, māsas dzīvoklim divas, darbam piecas, mašīnai viena. Nemaz nerunājot par pagraba, vasarnīcas un lauku mājas atslēgām. Tās es turu "kaut kur" mājās.
Vienbrīd nēsāju vienā saišķī, tad bija tā kā Tavam kursabiedram. Tagad esmu sadalījusi vairākos mazākos. Mājas atslēgām ir mēness akmens breloks, atvests no Krimas, darbam par brelokiem kalpo magnētiskā atslēga un fleška, māsas atslēgām kaut kāds nenosakāmas izcelsmes rimbulis ar uzrakstu Rīgas Doms. Nemaz nezinu, kur tāds radās :D Mašīnai ir Swarovski breloks, atvests no Insbrukas.
Jēziņ, nemaz nedomāju, ka tāds kvantums sanāks :D

(Reply to this) (Thread)

Ahā, tātad megasaišķus mēdz ieviest arī dāmas! Tev noteikti tolaik bija jānēsā līdzi dikti liela soma :D

Hmmm... nu izklausās, Tev minerālu līnija (astroloģija?) ir tuva un svešas zemes arī patīk. Un vēl Tu noteikti esi cilvēks, kam nav sveša atbildības sajūta :)

(Reply to this) (Parent)

Man ir divas atslēgas bez piekariņa. Vispirms bija viens no koka tautiskā stilā ar izgrebtu zirdziņu pa vidu, bet nu tas novazājās. tad bija smukā pīnē turku acs, bet, neraža, pīne izira un nav atpakaļ nekā saķimerināma.

(Reply to this) (Thread)

Vai turku acs ir kaut kas tāds?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

mhm:)

(Reply to this) (Parent)

man ir divi piekariņi. viens tāds, ko sen sen man māsa atveda no vācijas, dzelzs ar asaku, rakstīts fishbone :) kā atslēgu piekariņš ļoti labs. otro man te nsen uz vārda dienu uzdāvināja, tur rakstīts, paga, apskatīšos, `attapīga sekretāre` un otrā puse bija teksts, kas man ir pazudis.

(Reply to this) (Thread)

Vai nav jocīgi, ka atslēgu piekariņi lielākoties tiek mums uzdāvināti? :) Tā teikt, draugi un radinieki mūsu vietā izlemj, kam būs karāties pie mūsu atslēgām un palīdzēt tām nepazust.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja tā padomā, tad tiešām tā arī ir. Visiem visi piekariņi dāvināti. Varbūt izņēmums vienīgi tiem, kuri flašatmiņas kā piekariņus mēdz nēsāt.. (pirms Cūkas man bija flaška, vēl dažiem esmu manījusi, un tās tiešām ir pašu pirktas pamatā).

(Reply to this) (Parent)

jā, ja tā padomā, pati tiešām nekad neesmu pirkusi

(Reply to this) (Parent)

Atslēgas buntē kādas 5 - mans un brāļa/mammas dzīvoklis. Klāt piekariņš - Rozā Cūka. Tāda kā maziņš maciņš ar cūkas galvu, šņorēs iesietām garām kājelēm un zilām pekām. Ir jau gadus 3 un dikti mīļa. Galvenā doma - spilgts elements ko var pamanīt dajebkur. Man ir visu lietu zaudēšanas mānija, bet ar atslēgām ir ok, jo Cūka ir gana izteksmīga, lai atcerētos. Bet ja nu kādreiz pazūd, skraidu pa dzīvokli un bļauju - Cūka, Cūka...!

(Reply to this) (Thread)

:D Jā, es arī ik pa laikam secinu, ka atslēgas ir daudz grūtāk atrast kā telefonu, jo tām nevar uzzvanīt. Bet, lūk, risinājums - var taču pasaukt! Un Cūka atsaucas arī?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Zini, ja kādu mirkli paskraidi un pasauc, tad šamā arī parādās :) :D Bet vispār jau visi smej, ka man vajadzētu piekariņu, kurš atbļauj pretī...

(Reply to this) (Parent)

atslēgas man sešas (3 dzīvoklim; 1 darbam; 2 vecāku dzīvoklim, ja viņi vēl nav nomainījuši), bet bez piekariņiem. pēdējais un, iespējams, arī vienīgais bija koka kamielis ar stikla un pērlīšu līmējumiem, ko draudzene uz augstskolas izlaidumu uzdāvināja (re, atkal dāvināts!), bet viņš ilgi neturējās, nomuka. pēc tam kādu laiciņu vēl karājās viņa metāla stiprinājums, muļķīgs metāla rimbulītis, bet tad kopā ar lielo riņķi tika noņemts. kopumā, man liekas- ļoti tipiski man :)
jāgaida, kad atkal kāds ko jauku uzdāvinās. vai jānopērk jauks atslēgu maciņš, piemēram, kā tā Cūka.

(Reply to this) (Thread)

Jā, stāsts par Cūku nudien bija iedvesmojošs :)) Kas zina, varbūt kaut kur ir dabūnami arī tādi maku zvēri, kas atsaucas. Vai arī Tev paradums zaudēt atslēgas nav raksturīgs? Ja manām klāt būtu riņķītis vien, es noteikti tā arī pavadītu dienas, drasējot no viena mājas stūra uz otru, lai galu galā atrastu meklēto kabatā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:) nē, parasti atslēgas guļ somā vai karājas uz āķa.

(Reply to this) (Parent)