readme.txt

protams, ka tēvs šai visā situācijā ir vainīgākais, jo viņš nav izaudzinājis meitu tā, lai viņa viņu neienīstu. (turklāt, neesi aizdomājusies, ka tavs sencis varbūt nav vainīgs, viņa vecāki viņu tā ir iemācījuši, tas arī viss, un ka viss ko viņš dara, nav ar speciālu nolūku "čakarēt tevi")
Bet nākamais solis ir, kad bērns paliek pieaudzis, viņam pašam ir jāsāk rīkoties, citādi nekas tā arī visdrīzāk nemainīsies. Ja gribi lai kaut kas mainās, tad dari kaut ko lietas labā, citādi visu laiku tā arī dabūsi sūdzēties par to, cik ļoti gribi sadedzināt savu senci
Zinu, ka ir vienkarši teikt "jādara tā", bet pats esmu izdarījis daudz ko, lai izmainītu situāciju, kas valdīja starp mani un maniem vecākiem(un vēl joprojām dabūnu visu laiku čakarēties ar senci, taču daudz kas jau ir panākts un progress ir manāms) ...un vari man ticēt, izdarīt ko lietas labā ir vēl daudz grūtāk, nekā šķiet, bet tas nav neiespējami ...plusss, iemācies tik ļoti neapvainoties, jo nekas cits netraucēs nokārtot attiecības ar kādu(un ne tikai ar savu tēvu, māti, bet arī ar jebkuru citu) kā tavs aizvainojums