![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Mēģinājumi kaut ko izraisīt mākslīgi, lai taisītu mākslu, ne vienmēr atmaksājas.
Piemēram, grāmatveikalos ir atrodama tāda grāmatiņa kā Lindas Glovākas "Skaistuma karaliene". Autore, lai uzrakstītu par jaunietes narkomānes dzīvi, galīgi pārdūrusi jēgu, bet pati grāmata iznākusi vien garlaicīgs, bāls un banāls pusaudžu stāstiņš.
Un tā notiek ļoti daudzos gadījumos. Rakstniece pūlas izveidot savu dzīvi kā mākslas darbu un gūtu iedvesmu. Taču sanāk vien jēls piņķerējums - gan uz papīra, gan dzīvē.
Nē, es ar rokām un kājām atbalstu saukli: "Lai spriestu par kūti, nav jābūt govij".
Piemēram, grāmatveikalos ir atrodama tāda grāmatiņa kā Lindas Glovākas "Skaistuma karaliene". Autore, lai uzrakstītu par jaunietes narkomānes dzīvi, galīgi pārdūrusi jēgu, bet pati grāmata iznākusi vien garlaicīgs, bāls un banāls pusaudžu stāstiņš.
Un tā notiek ļoti daudzos gadījumos. Rakstniece pūlas izveidot savu dzīvi kā mākslas darbu un gūtu iedvesmu. Taču sanāk vien jēls piņķerējums - gan uz papīra, gan dzīvē.
Nē, es ar rokām un kājām atbalstu saukli: "Lai spriestu par kūti, nav jābūt govij".