readme.txt

cilvēkos mēs pazīstam tik vien cik viņa konkrēto sociālo ādu. un tie, kas saka, ka viņi ir atmetuši soc. ādu pielietošanu gluži vienkārši klaji dirš. tā arī ir viena no ādām. patiesībā - cilvēki saka, jā, redz es jau nemāku sevi objektīvi novērtēt, lai to dara citi, bet kur tad ir teikts, ka tie citi tevi novērtēs objektīvāk?? ir četras personības šķautnes - 1) tas ko mēs par sevi domājam, bet ko citi nezin 2) tas ko citi par mums saka un kam mēs piekrītam 3) ko par mums saka un kam mēs negribam piekrist 4) tas ko ne pats ne apkārtējie tevī nepazīst. pazīt cilvēku nozīmē zināt kāda ir viņa uzmestā āda pret tevi. principā - objektivitāte cilvēka vērtēšanā nevar nepastāvēt. labi. pieņemsim, ka cilvēks no malas labāk redz. pajautāsim tavam labākajam draugam kāds tu esi? un tad nāvīgākajam ienaidniekam. gadījumā viedokļi mazliet neatšķiras?.. arī māte savā spriedumā par bērnu nevar būt objektīva. mīlestība aizmiglo acis. katras bērns vienmēr ir tas labākais. nevienas slitkas īpašības. un ja viņš grēko, vainīgi ir tie "drauģeļi"..
gadās, ka cilvēks, kuru itkā tu labi pazīsti beigās mainās vai izrādās savādāks. skumji. nevis tas, ka jāsāk iepazīšana no jauna, bet tas, ka jaunā āda man nepatīk.