readme.txt

vai es tiešām pievelku vecus večus?

stāvu nevainīgi autiņa pieturā. gaidu. un tad sākās.. iznirst viens tāds vīrietis nu tā ap 50 un sāk sarunu. redz viņam sūdīgi, kādu santīmu maizītei vajagot.. man māmuļai dāvana bija jāpērk, so neko nevarēju iedot un vēlme patiesību sakot arī nebija neko diži izteikta.. konspektējot viņa teikto: 17 gadus atsēdējis cietumā, pastāvīgas dzīvesvietas nav, vēnas griezis jo ahūni sūdīga dzīve..
purns arī tāds - itkā būtu asfaltu glāstījis. itkā jau žēl, bet pats vainīgs tomēr. autobuss bija laipns un ieradās tīri laicīgi.
vēlviens variants. citu dienu stāvu pieturā un gaidu autobusu, lai dotos uz ādažiem. un ha - pienirst viens tāds džekiņš uz gadiem 16. bomžiks natūrā. prasa cik pulkstens, saku ka man nav, jo nebij arī turklāt mobails bija atrubījies. tas jau nekas, ka pāri ielai atrodās liels liels laikarādis.. tad nu šis ņemās stāstīt ka ir mani ievērojis te [ak nē!!].. prasa ko es gaidu, saku autobusu gaidu.. brīnišķais monologs no viņa puses saturēja tekstus, ka viņš ir trenējies boksā un kautkāds futbola treneris esot.. nu i lai. puišam nepielēca, ka meitēnam viņa saruna ir teiksim tā - pilnīgi kaķim zem astes.. brīdī, kad aiz horizonta parādījās autobuss manās lupās sāka rotaļāties smaids un sirds atplauka ;).. tad nu šis gribēja pierunāt nebraukt. aplika savu roķeli man ap vidu un paspaidīja manu sānu. es iekāpu autobusā, apsēžos un dzirdu klavējienu pie loga. viņš. ar pretīgu smaideli uz sejas. bāc. nu jā, viņš bija aicinājis satikties nākamnedēļ, es teicu redzēs. dļa osobo tupih - loģiski, ka es nekur nebūtu gājusi :)

nē, man šitie varianti nepatīk.. jāsāk nemazgāt mati, jānēsā kartupeļa maiss mugurā un jāliek galvā papīra turza