atskaite, revjū, pastāstījums. domraksts?.. jā domraksts. radošais darbs par tēmu - kā es svinēju jā
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
"nē, nē un vēlreiz nē!!.."
bija drūms rīts, tumši lietusmākoņi pārvilkās pāri mūsu galvām.. un mēs sakāpām mašīnā lai brauktu piedzerties, ak piedošan, svinēt jāņus..
nē, es negribu svinēt laukos. pa šīm trim dienām esmu sapratusi, ka nu nekad un neparko savā mūžā laukos es nepavadīšu brīvprātīgi ilgāk par 2 dienām.. 3. dienā jau sāk kļūt neciešami. turklāt mežonīgais kukaiņu daudzums. mani sakoda 1 ērce, daudz daudz nātru un dafiga odu. odu kodumi, kā vēlāk atklājās, neglīti tagad pārklāj manu pēcpusi. un kāju rotā paliels zilums, kas ir nezināmas izcelsmes. nu labi, lai jau tā būtu.
jā, labi, es atzīstos. man vajag augstceltnes, mašīnu piesārņoto gaisu, dafiga cilvēkus ielās, veikalus, sabiedrisko transportu. vārduskaot - civilizāciju.
un neaizmirsīsim arī tādu lietu kā duša un tualete kas NAV sausā.
nepārprotami brīnišķīgā vietējo "puiškānu" izrādītā uzmanība un izrādīšanās ar sasistu mašīnu [ko tāpat menti atņēma] man šķita nevajadzīga un absolūti lieka.
tagad esmu guvusi iemaņas cigarešu speršanā, liela daaudzuma džeku kopas [?] atšūšanā, sīku trulu skuķīšu nīšanā, alus dzeršanā atbaidošos daudzumos.
nē, bet mani joprojām sajūsmina doma, ka nācās dzīvot tās 3 dienas bez normālas mazgāšanās. kā jau es teicu: nē, nē un vēlreiz nē - tur es neatgriezīšos!!
nākamgad jāņus jāsvin TIKAI pie cilvēkiem kam ir siltais ūdens un apkaimes veikali neaprobežojās ar skaitli 2. un tie paši bija kautkas briesmīgs. kautkas a la padomijas stilā
bet man ir žēl tikai vienas lietas. ļoti pat žēl. jāņu absolūtākā neizjūta. nu kam gan tur palika labāk no tiem uzpītajiem vainagiem, ko neviens nelika galvā, no mūzikas, kura nevienu tā pa īstam nepiedūra [ak, latvijas radio 2, tavi reitingi kāpj].. goddamnit, man riebjās tā pretīgā izlikšanās, tā pseidosvinēšana. mani nepamet sajūta, ka esmu pārāk stulba [!], lai izjustu svētkus. nē, saprotams, tas nav rādītājs tam, vai tusiņš ir izdevies vai ne. anyway, kāda jēga ir no braukšanas pie dabas krūts, no svinēšanas laukos, ja tā ir tikai vāja atblāzma no tā, ka agrāk svinēja. tagad retais svin ar jāņu izjūtu, kam jāņi ir svētki. nu tas tā - imho..
jā, tādi viņi bija. mani jāņi.
bija drūms rīts, tumši lietusmākoņi pārvilkās pāri mūsu galvām.. un mēs sakāpām mašīnā lai brauktu piedzerties, ak piedošan, svinēt jāņus..
nē, es negribu svinēt laukos. pa šīm trim dienām esmu sapratusi, ka nu nekad un neparko savā mūžā laukos es nepavadīšu brīvprātīgi ilgāk par 2 dienām.. 3. dienā jau sāk kļūt neciešami. turklāt mežonīgais kukaiņu daudzums. mani sakoda 1 ērce, daudz daudz nātru un dafiga odu. odu kodumi, kā vēlāk atklājās, neglīti tagad pārklāj manu pēcpusi. un kāju rotā paliels zilums, kas ir nezināmas izcelsmes. nu labi, lai jau tā būtu.
jā, labi, es atzīstos. man vajag augstceltnes, mašīnu piesārņoto gaisu, dafiga cilvēkus ielās, veikalus, sabiedrisko transportu. vārduskaot - civilizāciju.
un neaizmirsīsim arī tādu lietu kā duša un tualete kas NAV sausā.
nepārprotami brīnišķīgā vietējo "puiškānu" izrādītā uzmanība un izrādīšanās ar sasistu mašīnu [ko tāpat menti atņēma] man šķita nevajadzīga un absolūti lieka.
tagad esmu guvusi iemaņas cigarešu speršanā, liela daaudzuma džeku kopas [?] atšūšanā, sīku trulu skuķīšu nīšanā, alus dzeršanā atbaidošos daudzumos.
nē, bet mani joprojām sajūsmina doma, ka nācās dzīvot tās 3 dienas bez normālas mazgāšanās. kā jau es teicu: nē, nē un vēlreiz nē - tur es neatgriezīšos!!
nākamgad jāņus jāsvin TIKAI pie cilvēkiem kam ir siltais ūdens un apkaimes veikali neaprobežojās ar skaitli 2. un tie paši bija kautkas briesmīgs. kautkas a la padomijas stilā
bet man ir žēl tikai vienas lietas. ļoti pat žēl. jāņu absolūtākā neizjūta. nu kam gan tur palika labāk no tiem uzpītajiem vainagiem, ko neviens nelika galvā, no mūzikas, kura nevienu tā pa īstam nepiedūra [ak, latvijas radio 2, tavi reitingi kāpj].. goddamnit, man riebjās tā pretīgā izlikšanās, tā pseidosvinēšana. mani nepamet sajūta, ka esmu pārāk stulba [!], lai izjustu svētkus. nē, saprotams, tas nav rādītājs tam, vai tusiņš ir izdevies vai ne. anyway, kāda jēga ir no braukšanas pie dabas krūts, no svinēšanas laukos, ja tā ir tikai vāja atblāzma no tā, ka agrāk svinēja. tagad retais svin ar jāņu izjūtu, kam jāņi ir svētki. nu tas tā - imho..
jā, tādi viņi bija. mani jāņi.