readme.txt

nasing spešal jeb viela pārdomān

nasing spešal jeb viela pārdomān

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
"Ja no atsevišķa indivīda viedokļa ietaupītais santīms ir nopelnītais santīms, tad no sabiedrības viedokļa, ietaupītais santīms ir vēl neizlietotais santīms, kas samazinājis kāda cita ekonomikas subjekta ienākumu. Šo "taupības paradoksa" iedarbību pastiprina tas, ka cilvēkiem rodas stimuls taupīt tieši tad, kad tas visvairāk kaitē valsts ekonomikai - proti, tad, kad tautsaimniecībā sākas lejupslīde. Tas izskaidrojams ar to, ka sajūtot nestabilitāti, cilvēki sevi cenšas pēc iespējas nodrošināt. Rezultātā cilvēku taupība pārvērš gaidāmo lejupslīdi ekonomikā par realitāti."
Maija Šenfelde "Makroekonomika", Rīga, 2009

Lūk, mācību grāmatā atradu racionālu un zinātnisku pamatojumu 155. džemperīša vai 836. svārku iegādei. Cheers, dāmas!
  • tas nedarbojas Latvijā jo mums nav ražošanas
    ja tu tērē savu santīmu tas biežāk aizceļo uz ārzemju ražotāja maciņu
    ja šie santīmi lielākajā gadījumu daļā nonāktu vietējā ražotāja maciņā tad būtu kā rakstīts tavā postā
    • ekzeklī
    • yes, yes, zinu :) bet ne jau viss santīms aizplūst prom, paliek jau daļa no tā santīma arī tepat, kaut vai algu veidā (lai gan tās algas savukārt aizplūst tālāk citu importēto preču iegādei, khe)
Powered by Sviesta Ciba