readme.txt

vājuma mirklis

vājuma mirklis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Tāds baigais noskaņojums. Nu.. nekāds. Gribās apvilkt mēteli un just hit the streets. Pavazāties, neko nedarīt, neko nedarīt un neko nedarīt. Smēķēt vienu cigareti pēc otras un lūrēt svešu cilvēku logos. Redzēt pazīstamās lietas no cita skatu punkta.
Man šķiet, ka ir iestājies kaut kāds lūzuma punkts. Gandrīz var dzirdēt alvas kliedzienu (paldies Lailai par vienīgo lietu, ko viņa iemācīja, ha).

Man ļot, ļoti gribās evakuēties. Ierubīt sirēnas un automātisko ūdens sprinkleri un tad uz kopējā panikas fona aizslīdēt prom.
Rīt ir skola & darbs, bet es to visu labprāt iemainītu pret mežu. Vai autobāni. Vai litru Jack Daniels. Vai mazu, jauku Krievijas zilā mincīti.

Mani sauc Elīna, man ir 4 gadi un es šobrīd nevēlos uzņemties atbildību.
Trijos vārdos to visu sauc par ieilguša pilnmēness sindromu.
  • nu nākamais varētu būt MILZĪGAIS besis par un ap neko. un pēc tam tu varētu svešiem skuķiem pa muti solīt :D

    tas laiks tāds ārā. es nezinu kas jādara un kādam riebeklim by default jābūt, lai rudens tevi neietekmētu pat ne bikiņ
  • Nekas, vēl knapi 2 mēneši. Tad autobāni redzēsi no gaisa. Tad būs Berlīne. Es arī ciešos.
  • par to vazāšanos - man arī tā ir.
    Bet visticamāk tādēļ, ka es vakar smuki uzsvilināju :D
Powered by Sviesta Ciba