![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Tad, kad ūdens sāk smelties mutē, ir jāsāk kaut ko darīt.
Pagaidām aprobežošos ar to-do listi. Tas palīdzot koncentrēt spēkus [ha-ha!] svarīgākajām.
Kopš 12. februāra esmu tiesīga vadīt B kategorijas transporta līdzekli. Vēl mazliet ilgāk es īsti labi netieku galā ar tūristu autobusa lietošanas pamācības tulkošanu. Tas ir tik ķēpīgi un grūti, ka katru reizi paskatoties uz to sasodīto neiztulkoto lapu kaudzi man gribās plēst matus nost ne tikai no savas, bet arī apkārt esošo galvām.
Tagad ir nedēļu ilgas brīvdienas, kuru laikā man ir jāpaspēj izdarīt ar savu nākotni ļoti-ļoti svarīgās lietas (cerams, ka ap šo laiku nākamgad es būšu saulainajā un kokospalmām apaugušajā Tallinā, ja tic globālajai sasilšanai un tamlīdzīgi). Un rīt jāļauj sejas masku uzkļepīšanai sev kaut kādā mistiskā kosmētikas pasākumā, kam esmu rekomendēta. Es ceru, ka tas nav jāuztver kā: - ak dievs, viņas sejas āda ir kā himalaji vai kā amerikāņu kalniņi + mariannas dziļvaga, :DD
Un tad kad ir tāds lielais uzrāviens darīt lietas, kuras man velkas pakaļ kā melna nāve, es, nepacietīgi trinoties krēslā, gaidu zvanu, lai varētu doties šopingā pēc ēdmaņas. Tā nu nabaga referāts par Endiju Vorholu paliek kaut kur iestūķēts to-do lista apakšgalā.
Tā, no manis tas ir viss. Kas vēl labs šai pasaulē?
Pagaidām aprobežošos ar to-do listi. Tas palīdzot koncentrēt spēkus [ha-ha!] svarīgākajām.
Kopš 12. februāra esmu tiesīga vadīt B kategorijas transporta līdzekli. Vēl mazliet ilgāk es īsti labi netieku galā ar tūristu autobusa lietošanas pamācības tulkošanu. Tas ir tik ķēpīgi un grūti, ka katru reizi paskatoties uz to sasodīto neiztulkoto lapu kaudzi man gribās plēst matus nost ne tikai no savas, bet arī apkārt esošo galvām.
Tagad ir nedēļu ilgas brīvdienas, kuru laikā man ir jāpaspēj izdarīt ar savu nākotni ļoti-ļoti svarīgās lietas (cerams, ka ap šo laiku nākamgad es būšu saulainajā un kokospalmām apaugušajā Tallinā, ja tic globālajai sasilšanai un tamlīdzīgi). Un rīt jāļauj sejas masku uzkļepīšanai sev kaut kādā mistiskā kosmētikas pasākumā, kam esmu rekomendēta. Es ceru, ka tas nav jāuztver kā: - ak dievs, viņas sejas āda ir kā himalaji vai kā amerikāņu kalniņi + mariannas dziļvaga, :DD
Un tad kad ir tāds lielais uzrāviens darīt lietas, kuras man velkas pakaļ kā melna nāve, es, nepacietīgi trinoties krēslā, gaidu zvanu, lai varētu doties šopingā pēc ēdmaņas. Tā nu nabaga referāts par Endiju Vorholu paliek kaut kur iestūķēts to-do lista apakšgalā.
Tā, no manis tas ir viss. Kas vēl labs šai pasaulē?