readme.txt

Tāds baigais noskaņojums. Nu.. nekāds. Gribās apvilkt mēteli un just hit the streets. Pavazāties, neko nedarīt, neko nedarīt un neko nedarīt. Smēķēt vienu cigareti pēc otras un lūrēt svešu cilvēku logos. Redzēt pazīstamās lietas no cita skatu punkta.
Man šķiet, ka ir iestājies kaut kāds lūzuma punkts. Gandrīz var dzirdēt alvas kliedzienu (paldies Lailai par vienīgo lietu, ko viņa iemācīja, ha).

Man ļot, ļoti gribās evakuēties. Ierubīt sirēnas un automātisko ūdens sprinkleri un tad uz kopējā panikas fona aizslīdēt prom.
Rīt ir skola & darbs, bet es to visu labprāt iemainītu pret mežu. Vai autobāni. Vai litru Jack Daniels. Vai mazu, jauku Krievijas zilā mincīti.

Mani sauc Elīna, man ir 4 gadi un es šobrīd nevēlos uzņemties atbildību.
Trijos vārdos to visu sauc par ieilguša pilnmēness sindromu.

Vpizduj, rīt uz skolu braukšu ar velli.

Jungs saka, ka esmu ESTP.
Kas esi tu?

20 lappušu referāts, kam trūkst ievada un secinājumu, kurā copy&paste ir izmantos tikai ~ 3 lappušu apmērā un 5h gara darba rezultāts. Da man pat pielikums ir, kaut tas nebija prasīts.
Esmu pelnījusi pagulēt.
Ievads un secinājumi taps pa ceļam uz skolu. Vot tā, ja.

Salasījos tvnetā par trūkstošajām asinīm. Tā kā tieši asindonori izglāba mana tēva dzīvību (0 asinsgrupa un rēzus negatīvs - viss, ko var vēlēties, heheh) un līdz ar ko es te vispār kaut ko varu papukstēt, tad laikam būs jāiet 3. reizi nodot. Mēģināt nodot. Uz šoreiz pārmaiņa ne MR laikā, lai hemoglobīns nav tik kliedzoši zems.