readme.txt

apnicis friends onlī.

zibeņo, lietutiņš pilina. super :)) jūtu ka šī diena būs kas izcili jauks :) sākums vismaz daudzsološs

mana apņemšanās redzama šā posta topikā. tb:
1) izcīnīt savas tiesības, tobiš nepieļaut vairs neklauvēšanas pie manām durvīm un ietriekšanās iekšā manā istabā bez atļaujas pat tad kad es ģērbjos. skatītāji man nav nepieciešami
2) atmest slinkumu
3) sapurināt pašapziņu
4) izdomāt ko tad es īsti domāju par Dievu.
5) nopirkt cd/mp3 pleijeri.

mans garīgais patiesi atbilda šīsdienas laikapstākļiem. mazliet arī nogalināt gribošs. bija doma izdauzīt kādu reklāmas plakātu. iekšā viss vārās. nepārtraukti. tagad arī.

gribu kādu ar ko parunāt. tāpat. par neko īpašu

cilvēkos mēs pazīstam tik vien cik viņa konkrēto sociālo ādu. un tie, kas saka, ka viņi ir atmetuši soc. ādu pielietošanu gluži vienkārši klaji dirš. tā arī ir viena no ādām. patiesībā - cilvēki saka, jā, redz es jau nemāku sevi objektīvi novērtēt, lai to dara citi, bet kur tad ir teikts, ka tie citi tevi novērtēs objektīvāk?? ir četras personības šķautnes - 1) tas ko mēs par sevi domājam, bet ko citi nezin 2) tas ko citi par mums saka un kam mēs piekrītam 3) ko par mums saka un kam mēs negribam piekrist 4) tas ko ne pats ne apkārtējie tevī nepazīst. pazīt cilvēku nozīmē zināt kāda ir viņa uzmestā āda pret tevi. principā - objektivitāte cilvēka vērtēšanā nevar nepastāvēt. labi. pieņemsim, ka cilvēks no malas labāk redz. pajautāsim tavam labākajam draugam kāds tu esi? un tad nāvīgākajam ienaidniekam. gadījumā viedokļi mazliet neatšķiras?.. arī māte savā spriedumā par bērnu nevar būt objektīva. mīlestība aizmiglo acis. katras bērns vienmēr ir tas labākais. nevienas slitkas īpašības. un ja viņš grēko, vainīgi ir tie "drauģeļi"..
gadās, ka cilvēks, kuru itkā tu labi pazīsti beigās mainās vai izrādās savādāks. skumji. nevis tas, ka jāsāk iepazīšana no jauna, bet tas, ka jaunā āda man nepatīk.

ar kādām, velns un elle, tiesībām tu kritizē?!? nē, piedošanu, ne kritizē, bet ciniski izsmej to, ko es daru. ak izcilniek, o dižais, es nekritīšu tava ģēnija priekšā kā niecība!!! man patika. ļoti. ar kādu baudu es izjutu katru tavu nicinošo izsmieklu lasot manis rakstīto. cik mēs graciozi spējam pasniegt atpakaļ nekam nederīgu sūda lapeli ar sūda tekstiem, kuros es ieliku daļu no sevis. es to uztveru personiski. sevšķi to kritiku, kas ir absolūti DEBĪLĪ formulēta. tika izsmiets neba nu darbs, bet es pati. tā mana personības daļiņa, kas atklājās uz papīra. tu esi tāds pats cilvēks kā es. ne sliktāks, ne labāks. bet es vismaz netēloju. nemēģinu būt labāka. ja tu nespēj pateikt kaut ko bez uzdirsiena, tad klusē. jo kritizēt nenozīmē pateikt, ka šis ir sūdīgākais ko es jebkad esmu lasījis. tas ir parasts absolūti NEOBJEKTĪVS spriedums.. ak tu dižais gēte, dižais remark.. nesmīdini jel mani..


[atmiņas par vienu no sāpīgākajiem brīžiem manā mūžā]