vakar ar ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
sierz, sileens un friix sanāca pabūt dzīvokļa tusā kopā ar cilvēkiem, ar kuriem es un friix iepazināmies ES kultūras apmaiņas programmas laikā. principā tāds vidējs pasākums starp vermuta iemalkošanu un starp tea party. vispār interesanti.
tajā brīdī, kad aktīvi skanēja westlife koncertieraksts, man likās, ka tas ir tāds kā nu.. joks. tālāk sekoja visa r'n'b mūzikas plejāde, ieskaitot ališu kīsu, vai kas nu viņai vārdā un citus tamlīdzīgi muzicējošus onkuļus un tantes. tad nusierz radās jautājums: vai viņiem visiem tiešām patīk tas viss? jo principā secinājums ir tāds - lielākā daļa cilvēku, ar ko mēs nepiespiedu kārtā uzturamies kopā, iehavo savādāka veida muzikālo gaumi un ir pagrūti iedomāties, ka kāds tiešām klausās the calling un westlife.
pasākums bija interesants arīdzan ar to, ka ieradās 2 puiši, no kuriem viens jau pirms tam bija zināms. bazari bija aptuveni stilā tādā: ja samij krutoj v rajone. dzer hennesy un dauza mašīnas uz urrā. nē nu okei. bet viens teksts gan no viņa izraisīja neviltotu smaidu - jā, es esmu mazliet saldais, bet ne tik salds kā deivids bovijs ;D
un vēl neviltotu smīniņu manī izraisīja fakts, ka tajā brīdī, kad es izvilku no kabatas savu more paciņu, lai aizsmēķētu, šis jaukais puisis palūdza, lai viņa klātbūtnē es to draņķi nesmēķēju, un izsniedza barclay :D cik gādīgi
rezumējot - nauda cilvēkiem atņem spēju priecāties par sīkumiem. piemēram par to, ka pēc 40 minūšu stāvēšanas šosejas malā ar izstieptu rociņu kāds jauks šoferis tevi savāc un vēl izrādās lielisks sarunu biedrs. bet nu tas man tā šķiet :)
sierz, sileens un friix sanāca pabūt dzīvokļa tusā kopā ar cilvēkiem, ar kuriem es un friix iepazināmies ES kultūras apmaiņas programmas laikā. principā tāds vidējs pasākums starp vermuta iemalkošanu un starp tea party. vispār interesanti. tajā brīdī, kad aktīvi skanēja westlife koncertieraksts, man likās, ka tas ir tāds kā nu.. joks. tālāk sekoja visa r'n'b mūzikas plejāde, ieskaitot ališu kīsu, vai kas nu viņai vārdā un citus tamlīdzīgi muzicējošus onkuļus un tantes. tad nu
sierz radās jautājums: vai viņiem visiem tiešām patīk tas viss? jo principā secinājums ir tāds - lielākā daļa cilvēku, ar ko mēs nepiespiedu kārtā uzturamies kopā, iehavo savādāka veida muzikālo gaumi un ir pagrūti iedomāties, ka kāds tiešām klausās the calling un westlife.pasākums bija interesants arīdzan ar to, ka ieradās 2 puiši, no kuriem viens jau pirms tam bija zināms. bazari bija aptuveni stilā tādā: ja samij krutoj v rajone. dzer hennesy un dauza mašīnas uz urrā. nē nu okei. bet viens teksts gan no viņa izraisīja neviltotu smaidu - jā, es esmu mazliet saldais, bet ne tik salds kā deivids bovijs ;D
un vēl neviltotu smīniņu manī izraisīja fakts, ka tajā brīdī, kad es izvilku no kabatas savu more paciņu, lai aizsmēķētu, šis jaukais puisis palūdza, lai viņa klātbūtnē es to draņķi nesmēķēju, un izsniedza barclay :D cik gādīgi
rezumējot - nauda cilvēkiem atņem spēju priecāties par sīkumiem. piemēram par to, ka pēc 40 minūšu stāvēšanas šosejas malā ar izstieptu rociņu kāds jauks šoferis tevi savāc un vēl izrādās lielisks sarunu biedrs. bet nu tas man tā šķiet :)