braucām ar
sierz autobusā un spriedām par cilvēkiem, viņu vienaldzībām, naidiem un ļubestībām pret citiem. secinājums ir tāds, ka lielai daļai cilvēku pofigs uz citiem ir uzspiests, jo tā prasa tā konkrētā vide, kurā viņš uzturās. bet tas bija tikai viens no secinājumiem.
es joprojām palieku pie uzskata, ka vienaldzība ir otra sliktākā lieta, kas var notikt ar cilvēku, uzreiz aiz mokošas neziņas.
un vispār - kādēļ cilvēki ir tādi muļķi savās izdarībās? še gan vairāk metu akmentiņu savā dārziņā.
_____________
būšu ļauna un nevēlēšu nevienam priecīgas lieldienas. kam tās ir priecīgas, tādas būs arī bez mana uzsauciena. un vienaldzīgie paliks tikpat vienaldzīgi.
es joprojām palieku pie uzskata, ka vienaldzība ir otra sliktākā lieta, kas var notikt ar cilvēku, uzreiz aiz mokošas neziņas.
un vispār - kādēļ cilvēki ir tādi muļķi savās izdarībās? še gan vairāk metu akmentiņu savā dārziņā.
_____________
būšu ļauna un nevēlēšu nevienam priecīgas lieldienas. kam tās ir priecīgas, tādas būs arī bez mana uzsauciena. un vienaldzīgie paliks tikpat vienaldzīgi.
es nezinu par citiem, spriežu pēc sevis - ir tikai kādi 5i cilvēki, pret kuriem es neesmu vienaldzīgs.