es šodien dusmojos, turklāt sasodīti ļoti. mana mīļotā māmiņa jaunākajā "santā" ir salasījusies padomus kā jāaudzina pusaudži, to jau es šķiet reiz minēju.. tagad viņai ne tikai atkārto, ka es esmu izlaista un man pastāvot tikai visatļautība [nekāda nakšņošana ārpus mājas, ja nu tikai pie
sierz ir visatļautība.. nuu ok..], bet arī bezkaunīgi izlasa manus darbus. labi, tas ko viņa lasīja bija rakstīts klasē nodošanai. tēma - ģimene. neko pārāk trakotu uzdruķījuse jau nebiju. bet fakts nepatīkams - vnk ņem uz izlasa, pamatojoties, ka lapiņa uz gultas mētājās. mjā. arī mana piezīmju klade "mētājās atvilknē", kas būtībā ir ļoti intīma lieta.. un nav jau vienīgais gadījums, kad viņa "iemet aci" kladēs kas mētājās uz galda vai dīvāna tā starp citu. un tad pārmet man, kā es tā varu rakstīt?! jeez, nevar man kaut vai tiešām to atļauju paprasīt? nu nav jau nāvīgi tomēr. viņasprāt man privātā dzīve būt nedrīxt, no vīriešiem pa gabalu un tml. nu labi - viņa zaudēja savu nevainību 23 gadu vecumā, tā kā šī nostāja mani nepārsteidz.
jā un vispār - ar savu māti par seksu es nekad, nekad, nekad neesmu runājusi. nekad. par bērna rašanos es uzzināju no attiecīgās literatūras, kas man netrūka. ja es nebūtu bijusi tik cītīga lasītāja, varbūt es joprojām domātu, ka bērnus nes stārķis? bet to mani dārgie vecāki man nebija mēģinājuši iestāstīt. un paldies vismaz par to.
rezumējot to visu: mana māte mēģina atgūt nokavēto tb savu "izlaisto un izlutinātu" pubertātes mākto pusaudzīti savākt un ielikt rāmjos, kā viņa izsakās. par vēlu. pāris gadu kaut kā par vēlu.
viņas dārgā meitiņa ir vien' sasodīt' maz' kucīt' :)
jā un vispār - ar savu māti par seksu es nekad, nekad, nekad neesmu runājusi. nekad. par bērna rašanos es uzzināju no attiecīgās literatūras, kas man netrūka. ja es nebūtu bijusi tik cītīga lasītāja, varbūt es joprojām domātu, ka bērnus nes stārķis? bet to mani dārgie vecāki man nebija mēģinājuši iestāstīt. un paldies vismaz par to.
rezumējot to visu: mana māte mēģina atgūt nokavēto tb savu "izlaisto un izlutinātu" pubertātes mākto pusaudzīti savākt un ielikt rāmjos, kā viņa izsakās. par vēlu. pāris gadu kaut kā par vēlu.
viņas dārgā meitiņa ir vien' sasodīt' maz' kucīt' :)
a smieklīgi. kad es vēlos ar viņu parunāt viņa ir nogurusi. kad jautāju, vai viņa tic dievam, viņa teica - nezinu. nu stulbi tā.
un arī - ja es paužu savu viedokli pēc viņas lūguma par kādu tēmu, ja kaut kas nesakrīt ar viņējo, uzreiz parādās iestarpinājumi kaut kādi, iz seriji: kā tu tā drīxti domāt?!
vot. pasūdzējos i labāk kļuva ;D
Bet jaa, kaa jau saku, vecakiem uznaak audzinaashanas maanijas, bet tad paariet un vinji atkal ir aiznjemti pashi ar sevi.
Un paldies dievam, ka arii ar mani vecaaki nav runaajushi par sexa teemaam, vnji man nopirka graamatu "ar tevi viss kaartiibaa ja...", kas ir daudz labaak.
bet jā, vienu es varu teikt droši - mani ar maniem vecākiem saista materiālās attiecības. es dzīvoju dzīvoklī ar saviem bioloģiskajiem senčiem, kas mani uztur.
savu tēvu nekad neesmu nosaukusi par tēti.. kaut kā - morāli grūti. nelīmējās kopā ar viņa tēlu. :))