Below are 3 journal entries, after skipping by the 20 most recent ones recorded in replikants' LiveJournal:

[ Next 20 >> ]

Monday, December 11th, 2023
12:22 pm	,. tik daudz fotogrāfiju istabā; es bieži pirms tam domāju, kā būs atrasties šeit, kad šo cilvēku fotogrāfijās vairs nebūs - tagad es zinu. tāpat esmu bieži bijis prom, maz redzējis un tamlīdzīgi, varu iztēloties, ka viņa ir citur, izbraukusi. neiziet no savas istabas, neredzēt tēti un brāli, palikt tepat. biju domājis, kā būs runāt par to, kur likt, kā noskatīt vietu (viņa jau izvēlējās pati, kā negribot uzzināju), runas kā par kādu priekšmetu, kurš palicis nederīgs un jāatrod garāžā vieta. es nerunāju. tētis arī ne, es atbraucu, lai man to pateiktu un teiktu, ka glāzīte jau ir ielieta (Comment on this)
Wednesday, December 6th, 2023
11:40 am	https://www.wikiart.org/en/ivan-aivazovsky/ships-in-the-stormy-sea-1866 ja es nekustinātu galvu tik ātri, tad viss būtu labi - mazie mezgliņi, sabiezējumi, paliktu savās vietās, noslīdējuši(,) mierā. skatīties kā caur netīru burku vecāku garāžā uz kaudzēm visādas drazas; ja es domāju par visu citu, kas apkārt tām kaudzēm, gribas noskurināties. man visu laiku gribas skurināties, ja tā padomā - tik netīrs, aplipis viss ir, iedzeltens un smilšains. tikai uz garāžu es varu neiet, sevi man nākas piedzīvot negribot. man teica, lai mazāk sevi aiztieku, būšot mazāk problēmu. mazāk skatīties un galvu kustināt es domāju, ka arī to nozīmē. pēdējā laikā pieskatu vecākus, man ir uz ko paskatīties, parūpēties; kā man nesaistīti teica cita - rūpējies par jauniešiem. šis nav tas pats, cik esmu novērojis, jaunieši ir diezgan aktīvi, bet es nevaru šo droši apgalvot par viņiem visiem, neesmu drošs, ka esmu redzējis visus. bet vecāki man divi, esmu redzējis visus savus vecākus - daļa no viņiem ir neaktīvi, varētu teikt, ka gulšņājoši, mazkustīgi. otra daļa ir diezgan aktīva un vairāk prasa, teiksim tādu kā klātbūtni, būt vienā ēkā. bet kustās, nesaprotu, kur rūpes šajā brīdī. bet es pieņemu, ka clvēki domā dažādas lietas sakot tos pašus vārdus, nezinu, nav man laika katram to jautāt. nevaru sevi neaiztikt, ir nepieciešams kontakts - pieskarties, pateikt vārdus, paskatīties. žāvējot matus, skatoties spouglī uzsist sev uz pleca - laba diena, nav slikti būt man. es vispār gribēju par jūru un viļņiem, bet laikam šis viss jau ir mana jūra un izcelt kaut ko nepieklātos. (Comment on this)
Tuesday, December 5th, 2023
3:34 pm	cerams satumst es zinu, kādēļ tā mazā meitene uz mani ir atstājusi tik neizdzēšamu iespaidu - viņa bija ieskats tajā, ko es visvairāk vēlos - būt, bez satraukumiem, skaistu lietu ieskauts. laiskoties. bet tas pat nav tik būtiski, cik daudz uz to uzsvaru es lieku - nejauši, garāmejot, bet arī mostoties no rīta ar pirmo domu par šo, par šo visu. es pamanu, ka man visu redzes lauku klāj mazas, sīkas figņas. tām apzīmējumu es vēl izdomāšu, tik jaunas man viņas ir. ja es strauji kustinu galvu, tad viņas uzpeld, kā tādai ziemassvētku mantiņai, kas pildīta ar ūdeni un ko, kas atgādina sniegu. neteiktu, ka melnas, drīzāk grūti caurskatāmas, tāds duļķis. vakarā, satumstot, es to visu figņu (man derētu atrast apzīmējumu šai kustībai, kas sniega replikas kustību diriģē) vairs neredzu tik ļoti. gluži kā kādreiz es gaidīju vakaru, tumsu, lai mans reibums mazāk redzams un piedodams, tā tagad tikai tādēļ, lai mazāk man redzēt un saskatīt lietas traucētu šīs. es gribu, lai pienāk tāds vakars, kas man mazo meiteni ļautu neredzēt. (Comment on this)