---
tad, kad notiek kādas labas lietas, tā es tik dziļi nožēloju, ka tas viss nav noticis iepriekš,
ka gribas sevi izlabot, atvainoties tiem cilvēkiem, ar kuriem viss sabojāts - bet nu cik var.
viņi man kalpo kā tāds atsauces punkts, es gravitēju tam apkārt, es nezinu;
ko jaunu iegūt ir grūti, es pat nezinu, vai kādreiz tas ir mainījies, liekas, ka visi šie atsauces
punkti summējas un velk mani dziļāk ik pa katrām pāris dienām. sajūta, ka nekad netikšu ārā,
ka viss šādi lēni grimstot un smokot arī noslēgsies.