"The study was inspired by the case of McArthur Wheeler, a man who robbed two banks after covering his face with lemon juice in the mistaken belief that, because lemon juice is usable as invisible ink, it would prevent his face from being recorded on surveillance cameras."

Imagine being so stupid you inspire scientists to study how it's even possible. Amazing.

Idg what people complain about - Roach acts EXACTLY like a real horse, straying off to eat some flowers and refusing to come back included.

something's waiting in the bushes for us
something's waiting in the bushes of love

Lai kāds būtu katra privātais viedoklis, vismaz visiem ir it kā skaidrs, kāpēc vispār ir debate par embriju šūnu tādu vai citādu izmantošanu; kāpēc lai kāds atļautos lemt, ko katrs cilvēks drīkst vai nedrīkst darīt ar savām personīgajām šūnām audu materiālu? Kādai dzīves pieredzei jābūt (sievietei, jo vīrieši ir pārāki), lai drīkstētu ziedot asinis un kādai lai ziedotu nieri? Un vai savu ārisko gēnu izplatības ierobežošana ar likumu nozīmē, ka tagad viņi beidzot beigs sūdzēties, ka tumšādainu bēgļu par daudz? Tik daudz jautājumu.

Hahaha, this event. Everyone that's arrived so far has or will have their kids along with them.

Āāā, man diezgan bieži gribas spamot ar medicīniskiem rakstiem un pētījumiem, bet es atturos. Šoreiz neatturēšos, šis ir statistika par vēžus izraisošajām lietām ikdienā: http://www.bbc.com/news/health-16031149
Ā, un arī par to, ka ļoti nedaudz alkohola palielina vēža varbūtību: http://www.bbc.com/news/health-15539450 http://www.bbc.com/news/health-33975946 http://www.bbc.com/news/health-25930184

Vēl arī vakar mediķu žurnālā lasīju pētījumu par to, ka 2. tipa diabēts laika gaitā ļoti ievērojami samazina visu veidu kognitīvās spējas. Jo tur svarīgi, ka tajā brīdī aktīvāk lietotajai smadzeņu daļai pieplūst vairāk asiņu, bet diabēts samaitā asinsapgādes kontroli, un šis te vairs netiek nodrošināts. Un rezultāti ir ne tikai vienkārši zemāki kā tikpat veciem cilvēkim bez diabēta, bet arī pāris gadu laikā (tik ilgs bija pētījums) ievērojami pasliktinās, kamēr tiem bez diabēta paliek apmēram nemainīgi. Tas gan bija pētījums lietu uzzināšanai, tur nebija nekā par iespējamajiem risinājumiem.

Ha, šodiena bija jauka, un man beidzot visai veiksmīgi izdevās atrast un iegādāties drēbes ātri. Bet tas laikam stipri no veikala atkarīgs - reizēm uzmērot visu veikalu nekas neliekas ņemams, un citreiz pie pirmā plaukta pieejot jau viss ir atrasts. Un mēs peldinājām upē bērnu. Viņai laikam patika. Dārziņos cilvēkiem bija ļoti izteiksmīgi noformēta pirātu ballīte.

Hahahaha, katodstars apēda karoti ar kanēli bez klepošanas, uzdzeršanas un tā. Izdarības darbā.

Wow, tā īpaši rupji rēķinot Lv katru gadu noslīkst 0.01% iedzīvotāju un vēl tikpat nositas ar mašīnu. Nav maz.

Lol, tik ļoti gribēju rakstīt komentāru kādam no latest posts listes, bet katodstars berzējot acis un murminot par to, vai mums ir balinātājs, piebilda, ka par slimiem cilvēkiem nav pieklājīgi smieties.

Tas eksistē ne ļot tālu, bet tiešām aiziet sanāk varbūt reizi dažos gados. Bet āāā, zvēriņi! Bērns visus zvērus, ko pamanīja, sauca par kaķiem. Arī pūces, kazas, zebras, mežacūkas, lūšus un nīlzirgus, kas ūdenī kā parasti lēni šņākuļoja. Es gan tos bērnībā saucu par lielām cūkām, bet tas laikam bija nedaudz saprātīgākā vecumā kā 1 (es arī tagad tos saucu par lielām cūkām).

Hahaha katodstars iedvesmoti lamājas par tiem, kas ir projektējuši aparātu, ko viņš labo, un ik pa brīdim māca bērnam skaidrāk izrunāt vārdu 'kaķis'. Brīvdiena. 

Varētu kaut ko darīt sakarā ar to, ka ir vasara un man Gribas Mācīties. Tā ka par to visu laiku jādomā.
Vispār jau kā vienmēr visādi grūvīgi grūtie, bet tomēr sasniedzamie plāni ir ieviesušies manā galvā. Tagad tikai jāpiepilda, ne?

Man vajadzētu tagad uzrakstīt, cik grūvīgi man gāja, bet to es atlikšu uz vēlāku, kad man darbosies smadzenes un kad manu garīgo spēku nenomāks cilvēki augšstāvā. Tā drošivien ir mana problēma, bet R, cilvēks bez matiem, kā viņu bezgalsen nosauca Alise, ar savu klātbūtni vispārējā apkārtnē liek man justies mazai un exeptionally stulbai, pat ja runa iet par lietām, ko es zinu un kas mani interesē. Sajūta ir tāda ka labāk paklusēt, jo viss, ko es varētu teikt, ir nesvarīgs vai nepareizs. Sajūtos tā, it kā es būtu viņa mājās nevis viņš manējās. Un viņa viedoklis par mani arī drošivien labāks nekļūst, ja es galvenokārt eju prom vai sēžu stūrītī un klusēju. Tieši tikko bija daiļa epizode, kad mēs trijatā sēdējām augšā un klusējām. Un es jūtos tā, it kā 'mani aprij zeme' būtu varen labi šobrīd, jo tad man nebūtu jāpievērš sev uzmanība un es tiktu prom.
Argh!
Patiesībā, viņš arī klusē tā, ka es jūtos tikai dumjāka. Jā, man ir problēmas; viņam es vnk generally mildly nepatīku. Man vajadzētu par to kādreiz padomāt un izdomāt, kā savas problēmas atrisināt, jo tā 'sēdēt stūrī un klusēt' sajūta ir ļoti nepatīkama.
Un vispār man nāk miegs no general barin-deadness.

Jā, es esmu (gandrīz) brīva no mācībām līdz septembrim. Lieliski. Ja vēl es būtu bioloģijā jaukāku atzīmi dabujusi, būtu vēl jaukāk, bet galvenais, ka sekmīgi, tas tikai nozīmē, ka varēs nākamgad vairāk mācīties. Katrā ziņā visi eksāmeni ir veiksmīgi prom no mana grafika. Pirmdien jādodas no sekmju grāmatiņas atbrīvoties uz dekanātu.
Un jau kādu piekto reizi šogad kāpjot pa kāpnēm gar otro stāvu es brīnījos, kāpēc fizikas katedrai atkal ir asiņainas durvis un to rokturis. Tas mulsina katru reizi.
Šovakar it kā kaut kur jādodas, bet neizsakāms slinkums tagad, kad vairs nav jāpavada nakts nomodā lasot Pax gēnu tabulas un citas tik pat nepatīkamas lietas.
Jāpadomā. Labi būtu arī pagulēt beidzot.

Jāmācās, rīt bioloģijas eksāmens nr2. Nolikšu būs labi, nenolikšu- ļoti ļoti slikti. Bet cerība ir, ka nolikšu. Fiziku galu galā noliku no 4 jautājumiem zinot pareizo atbildi uz 0. Laikam neteicu, bet es arī anatomiju noliku ar pirmo mēģinājumu. Vairākas dienas nespēju tam noticēt pēc tam. Tā bija dīvaina diena.
Tagad.
Tagad vakarnakt ar pēdējo vilcienu atbrauca vīrietis nr.1 un kopā ar mani aizklaiņoja līdz upei, kur naktī neviena nedabiski priecīga un aktīva peldētāja nebija un ūdens bija patīkami silts. Viņš pat ūdenī ienāca, tas ir punkts par labu manām pārliecināšanas spējām. Un vēl viens punkts ir tas, ka es peldēju viena pati(viņš nemāk peldēt) tumsā upē un pārliecināju sevi, ka nē, tur tiešām nekādi monstri nedzīvo un, jā, peldēt pāri upei nav bīstami. Un atpakaļ šeit viņš uzvārīja kafiju katliņā.
Pa dienu aizbraucu uz universitāti, kur naidīga katedras vadītāja sajauca mani ar kādu vārdā Baiba un krietnu laiku lamāja par neko. Un es pavisam droši zinu, ka pirms tam viņa bija budžeta sēdē.
Satikām nākamajā dienā vīrieti nr.2; arī jauki, sen nebija redzēts un tā. Atkal mani gaisā pameta, tas ir tā jauki vienmēr. Bezjēdzīgās tradīcijas ir visjaukākās. Un tēja vienmēr ir jauka. Pastāv iespēja, ka viņš brauks uz larpu, to, uz kuru mani ņem līdzi māsa (un kurā es spēlēju viņas māsu).
Un šorīt ar vecākiem ēdām pankūkas 3.stāvā, saule pāri kokiem spīdēja un tā lieliski bija. Ja neņem vērā, ka pārdabiski agri.
Un tagad ķiršukokam, tam dzeltenajam, tētis pielika kāpnes blakus un var saēsties vēl vairāk ķiršu, ja nav bail no augstuma.
Un ja es rīt neizkritīšu bioloģijas eksāmenā otrreiz, es būšu pabeigusi gadu un pirmdien līdz trešdien ar diviem mārtiņiem (no kuriem viens neprot peldēt), saviem vecākiem un visādiem ne tik svarīgiem cilvēkiem braukšu ar laivām. Vienā laivā ar diviem mārtiņiem, jā.
Sviests, es atkal nevaru padomāt. Man patīk domāt, īpaši dienās pirms eksāmena.

stundas uz brāļa(pēc gada dzīvošanas ar viņu kopā laikam būtu jāsāk teikt 'mana' vai vismaz 'mūsu') balkona skatoties un klausoties lietū. un kāda lieka cigaretes dienās, kad verētu arī iztikt tikai ar kafiju, tikai tāpēc, ka ir tik lieliski, kad manus elpceļus traumē tādi paši dūmi kā viņējos. kad es būšu liela un citur, es drošivien reizi nedēļā sēdēšu uz kāda balkona un smēķēšu pretīgi pretīgu cigareti un domāšu par brāli.
dārznieks klausījās manu rantu par slikto kontroldarbu un pilnīgi bezmērķīgās papilddomas ar apbrīnojamu pacietību un tad vēl atsūtīja atbalstošu ziņu nākamajā dienā. tā labi palika. vispār jau laikam viņai(ārstei) taisnība, vispār labāk paliek, kad es vismaz to pašu virsējo sajūtu līmeni kādam pastātu. pat varavīksneni acīm mazliet var redzēt atkal.
un tās pašas dienas vakarā abi mani vecāki pilnīgi negaidīti ieradās pie manis un brāļa(nejaušu neskaidrību gaījumā- viņš nav viņiem nekādi radniecīgs)un neko sakarīgu arī savā īslaicīgajā apmeklējumā nepateica, bet piespieda mani apēst lielu daudzumu garšīgā ēdiena, ko viņi atveda. viņi nemāk, tāpat kā es. un tomēr viņi atnāca, un es zinu, ka tas bija morālais atbalsts. un ja viņiem rūp, tad kāda gan nozīme, ka viņi nemāk? tunča salāti palīdz tikpat labi kā kaut kādi sakarīgi vārdi un padomi, manuprāt.
kad visapkārt līst, mani sapņi mani aizved uz vietu, kur ir saule. un esmu diezgan droša, ka uz kaut ko tolkīna rakstītu vai iedomātu. brālis bija visai pārsteigts, kad es vienudien pēkšņi gribēju visus lotrus atkal novilkt, bet tie jaukie sapņi bija visai iedvesmojoši.
un māsai pavisam noteikti ir taisnība par bītliem.
drošivien rawenclaw, jo es ienīstu cilvēcisko mirstību tikai tāpēc, ka es nekad nepagūšu tik īsā laikā redzēt un iemācīties visu, ko es varētu. tam vajadzētu bezgalību.
sviests. es nezinu kā es jūtos, jo es neko nejūtu šobrīd, izņemot laiku.

Tā nu es mācos savu lielisko CentrālāsNervuSistēmas uzbūvi, novietojumu un funkcijas. Rīt jāraksta tas šausmīgi svarīgais KD, kuru nenoliekot, izkrīt no universitātes. Jeej.
Jāpiebilst, ka vakarnakt es gulēju 1 stundu un es pārtieku no kafijas, kolas un cigaretēm. Dārznieks gan man iebaroja mazliet dārzeņu, bet pārtika rada nelielu nelabumu vēl pa virsu kafijas nelabumam. Bet es sēžu un mācos pie lieliskākā Dārznieka uzreiz aiz mana tēva un galvu nelietīgi cītīgi cenšas aizpildīt nostalģiskas atmiņas par pirmo šī jaukā mājokļa apmeklējumu un laiku, kad nevienam tā īsti par mani vēl nebija viedokļa. Dārznieks par mani rūpējas kā par puķi, kā jau dārznieks, viņš vienkārši ir un es jūtos dzīvāka. Un tad man ir cits vārds un pēkšņi no nekurienes rodas pilna galva ar nezināmas izcelsmes burvestībām un rituālām darbībām.

Dārznieks nr.1 manā dzīvē saka, ka viss būs labi, ka es visu varu. Un zvanīja man šodien, jo bija aizdomājies, kā man veicās tajā KD, ko es šodien rakstīju. Jāpiebilst, pēdējoreiz es ar viņu runāju pirms pusotras nedēļas, bet viņš atcerējās. Lai gan neatceras gandrīz tikpat daudz lietu kā es parasti. Vecāki ir lieliski reizēm.

Vienu no saviem četriem svarīgākajiem dzīves vīriešiem es neesmu redzējusi tikpat sen, kā vecākus. Lai gan reizēm tas ievelkas mēnešiem, šoreiz kaut kā akūtāk pietrūkst viņa neapzinīgās klātbūtnes. Stāstu un teorijas par lietām, kas diemžēl ir tikpat tālu no manis kā zvaigznes, lai cik ļoti tās neliktos interesantas un lieliskas. Viņš viņas pietuvina līdz mēness attālumam.

Kaut kā vairs neliekas tik neiespējami izdarīt to visu neiespējamo darba apjomu, kas man nedēļas laikā jāizdara, pēc tā visa, ko es negaidīti patiešām izdarīju pēdējās divās nedēļās ar brāļa veiksmīgo morālo atbalstu. Brālis saka, ka es kļūstu apzinīgāka un laipnāka. Es nevaru nepiekrist, bet tad atkal dumpojas tā daļa, kas vienmēr ir centusies būt pret visiem pēc iespējas laipnāka. Bet es sapratu, ka būtu tagad dīvaini dzīvot pavisam vienai, bez brāļa. Viņa trulais tiešums reizēm ir vajadzīgs kā dzert, lai izdzīvotu ar manu sociālajai videi nepiemēroto sistēmu.
Ārste šodien atzīmēja, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc manas zīlītes vienmēr ir paplašinātas un veselība taisa dīvainus trikus, ir tas, ka veģetatīvā nervu sistēma darbojas vēl aktīvāk kā citiem, bet es visas lietas un domas un viedokļus paturu iekšā. Nevar atkal iebilst, bet man parasti nerodas nekāda vēlēšanās vai vajadzība viņas izpaust. Go figure.

mana mīļākā halucinācija.
ir kaut kas nepārspējami maģisks naktī, kas tiek pavadīta ar brāli skatoties filmas, cenšoties mācīties un dzerot daudz kafijas un kopā uz balkona smēķējot un pļāpājot ik pēc stundas. kafija un cigaretes. nav neviena, ar ko es tās labprātāk patērētu. nakts ir glīta no augšas ar kafijas krūzi un cigareti rokās.
un aizverot acis es redzu to glīto the inside of my mind halucināciju, tikai tagad tā izskatās mazliet citādāk kā pirms diviem gadiem. stabilāk iespējams.
dzīve ir skaista, kad visas mazās lietas īslaicīgi nomaina ar pašinducētu bezmiegu.
mandy goes to med school.
šonedēļ es tā darīšu bieži.
bet nakts ir maģija.
ak, gribējās kā vienmēr pateikt glīti, bet rokas mazliet trīc un vārdi nesakārtojas tā, kā gribētos. bet ir skaisti un tas ir galvenais šobrīd.

Tikko saakaas negaiss ar silto shower-rain, jo ir lietus sezona. Driiz vajadzeetu beigties.
Upe ir tieshi taada, kaa kartinjaas un uz vieteejaam banknoteem.
Shodien es pirmoreiz kauleejos ar vieteejiem tirgotaajiem, un nu jau ir sameeraa labi. Un es arvien labaak saprotu vienkaarshaas fraazes, ko man saka. Un dazjas pat lietoju pati. Jo anglju valoda NEEKSISTEE.
Meitene shodien gribeeja ar mani nofotograafeeties un es mazliet samulsu.
Pilseetele, kuraa es shobriid dziivoju, ir lielaaka izmeeros un iedziivotaaju skaitaa par riigu un principaa skaitaas gandriiz lauki.
Atstaat dzeramnaudas ir ljoti nepieklaajiigi.
Vieteejie auglji no tirgus(pa kuru es varoniigi kliidu viena, un kur a.val. NEEKSISTEE) ir fantastiski, lai cik mani baidiitu ar naaviigaam saslimshanaam. Un lai cik maz nojausmas man buutu, no kaada auga kaut kas taads naak.
Pusdienaas es eedu zivi, ko man redzot nokjeera. Un redzeeju taurenjus apkaart lidojam.
Un vieteejie iedziivotaaji ir Laipni, lai ko arii vinji domaatu par dumjiem tuuristiem.
Un es satiku GP vieteejo versiju un sagribeeju sev taadu. Man jau ir viena cita graamata, par kuru man nav ne jausmas, par ko taa ir. Man skjiet, ka detektiivs, bet es varu ljoti ljoti kljuudiities.
Un viss ir zaljsh un migla. Jo ir lietus sezona, kuraa man dzinsos ir karsti.