Man vajadzētu tagad uzrakstīt, cik grūvīgi man gāja, bet to es atlikšu uz vēlāku, kad man darbosies smadzenes un kad manu garīgo spēku nenomāks cilvēki augšstāvā. Tā drošivien ir mana problēma, bet R, cilvēks bez matiem, kā viņu bezgalsen nosauca Alise, ar savu klātbūtni vispārējā apkārtnē liek man justies mazai un exeptionally stulbai, pat ja runa iet par lietām, ko es zinu un kas mani interesē. Sajūta ir tāda ka labāk paklusēt, jo viss, ko es varētu teikt, ir nesvarīgs vai nepareizs. Sajūtos tā, it kā es būtu viņa mājās nevis viņš manējās. Un viņa viedoklis par mani arī drošivien labāks nekļūst, ja es galvenokārt eju prom vai sēžu stūrītī un klusēju. Tieši tikko bija daiļa epizode, kad mēs trijatā sēdējām augšā un klusējām. Un es jūtos tā, it kā 'mani aprij zeme' būtu varen labi šobrīd, jo tad man nebūtu jāpievērš sev uzmanība un es tiktu prom.
Argh!
Patiesībā, viņš arī klusē tā, ka es jūtos tikai dumjāka. Jā, man ir problēmas; viņam es vnk generally mildly nepatīku. Man vajadzētu par to kādreiz padomāt un izdomāt, kā savas problēmas atrisināt, jo tā 'sēdēt stūrī un klusēt' sajūta ir ļoti nepatīkama.
Un vispār man nāk miegs no general barin-deadness.