man šķiet, ka tā konkrētā Tevis pieminētā epizode bija saistīta ar to, ka cilvēki parasti nerunā, kad ēd saldējumu.
bet no manas puses bija tā, ka es pēdējo dienu nesāku sarunas pirmā, bet tikai atbildu, un spēju koncentrēties tikai uz vienu cilvēku reizē, un divi jau bija pāri maniem spēkiem. tāpēc es vai nu klusēju, vai pievērsos cilvēkam, kas sāka runāt pirmais.

bet vispār no manas puses piedod, ka mēs tik ilgi nebraucām prom. tas laikam nebija līdz galam laipni.