Comments: |
viens jautājums - vai bērns ir tādā vecumā, kurš saprot, ka ir aizvests uz kultūras pasākumu/kuru var atstāt mājās pie TV ? Atbildot uz šo jautājumu, šķiet, būs atbildēts arī uz pārējo.
imho jautājums ir pavisam cits. es vienkārši izteikšos šeit, lai nebūtu tam jāvelta atsevišķu ierakstu :D jautājums ir par attieksmi un jau iepriekš pieminēto egoismu.
tātad, mums ir jaunā māmiņa, kas rūpējas par nākotnes darbaspēku un valsts labklājību. viņa nav izgājusi sabiedrībā aptuveni pusotru gadu un ir pelnījusi baudīt kultūru. un vēl mums defoltais skatītājs, kurš, kasot kuli, reizi nedēļā aiziet uz krogu pielakties un reizi divās apmeklē kādu nebūt koncertu. kurš ir lielāks egoists - jaunā māmiņa, kas beidzot atļāvusies izrauties no pekles rutīnas, vai kretīnu bars, kas bērna smaidu uztver kā kaut kādu apokalipses vēstnesi?
Tu mazliet iebrauci auzās uzstādot salīdzinošos piemērus, izlaižot iepriekšminētus faktus. Jebkurā gadījumā varu saprast abas puses, taču līdz šim gan vairāk nācies saskarties ar to, ka pašai nācies reizēm dažiem atgādināt, ka pastāv tomēr vispārpieņemtas ētikas un uzvedības normas, tiesa gan, pasākumos, kurus man sanāk apmeklēt, maz sanācis redzēt tādu tevis minēto defolto apmeklētāju, bet vairāk gan izlutinātus un izlaistus bērnus (atgādinu vēlreiz - don't take it personally!). Es nesaku, ka ieraugot kādā sabiedriskā pasākumā māti/tēvu/abus ar bērnu, jāsāk uzreiz burkšķēt un protestēt, bet ir patiešām situācijas, kad tas mēdz traucēt, ja bērns sāk skaļi bļaustīties, piedod, bet mēdz. Šoreiz vēl padalījos ar viedokli, bet nu labi, ne manas cūkas, ne mana drava. Katrs pats, kā mēs visi labi zinām, vienmēr jau ir tas gudrākais un zinošākais un piedrāzt par apkārtējiem.
tu pati sāc nedaudz braukt auzās ar vispārpieņemtajām ētikas un uzvedības normām. idejiski arī sabiedriskajā transportā vajadzētu uzvesties klusi un būtu jaunie vecāki ar savām atvasēm jāizslēdz arī no turienes. arī uz ielas nav pieklājīgi bļaustīties, veikalos arī nav smalki. vajadzētu bērnus turēt pagrabā. jautājums ir tikai par to, vai mazs smaidīgs ķipars traucē vairāk, kā smirdīgs, apmīzies bomzis tramvajā, vai pidars, kurš kino laikā runā pa telefonu. un šajā gadījumā nav runa par aurojošu bērnu, kurš principa pēc tiek turēts pasākumā, lai visus izbesītu. ja sīkā sāktu īdēt, paši būtu pirmie, kas dotos prom. esmu redzējis arī astoņpadzmitgadījus bērnus, kam vajadzētu aizliegt pārvietoties ārpus mājas, bet tāpēc cirvi pierē neadresēju visiem tīņēm.
Es runāju par sabiedriskiem PASĀKUMIEM, kurus būtu jāizvēlas attiecīgi bērna vecumam un uzvedībai nevis par ikdienišķām sabiedriskām VIETĀM. Viss, beidz uzvilkties un nefantazē lietas, kuras neesmu teikusi.
ja tu nefantazēsi aurojošus, nekontrolējamus bērnus, es nefantazēšu visu pārējo :)
es domāju, ka protams bērns saprot,ka viņš apmeklē kaut ko jaunu un neredzētu/nedzirdētu
Mums nav ne jausmas, cik daudz beerni saprot, iipashi to, ka pareizi ir viss, ko vecaaki peec saviem ieskatiem akceptee un raada kaa piemeeru veseliigai vai neveseliigai doomaashanai. Jau no pirmaas ziidainja dziives dienas
"ko vecaaki peec saviem ieskatiem akceptee un raada kaa piemeeru veseliigai vai neveseliigai doomaashanai." - exactly
Bērni mācās no sabiedrības dzīvesveida. Ikdiena, kādu to veido bērnam vecāki, rada visu pieņemamu - arī to vardarbību TV multenēs. Ja tā ir par daudz, tad sabiedrībā sastopam arvien vairāk agresīvu indivīdu (cik tagad nav dzirdēts, ka pirmajās skolas klasēs veidojas Sasisto lukturu ielas bandas). Viss, ko dara vecāki, skarot sadzīvi, kultūru, izglītību, nodarbinātību, veido bērna attieksmi pret lietām dzīvē. Manuprāt, bērniem ir jādod iespēja būt klātienē un jau agri mācīties to, kas mūs garīgi attīsta un rada pozitīvas emocijas, veido saskarsmi ar cilvēkiem (kultūras pasākumi, tautas daiļrade utml).
Tam visam es piekrītu (gandrīz), bet šī jau ir pavisam cita sarunas tēma. | |