|
[18. Aug 2008|11:04] |
Mans dižais izgājiens tautās uz mīļotās grupas koncertu (Hocico) beidzās ar izgāšanos. Noklausījos divas šaumas (grupas), apskādēju VEF teritoriju, knapi aizbraucu uz mājām un vēl šodien jūtos pilnīgi nevesela. |
|
|
Comments: |
tās bija divas sliktākās grupas, ko es jebkad esmu dzirdējusi. ļaunu nojausdama, centos nokavēt, bet neizdevās. aiz bēdām un šausmām centos kaut cik piedzerties, bet arī tas kaut kā neizdevās. otrās grupas vokāliste raisīja drūmas pārdomas par vecumu, laika nežēlīgo un neapturamo plūsmu utt.
un paši Hocico? Forgotten vismaz es dzirdēšu vēl, bet par Hocico tādas ilūzijas nav
hocico bija ok. ja neskaita to, ka skaņa bija tiešām baisa, un mēs ar briedeni jau bijām mazliet beiktas no gaidīšanas. visādi hiti [poltergeists, bloodshed, forgotten tears...] arī bija. "atkārtot!" arī sauca. | |