|
| 25. Apr 2014 @ 12:34 |
---|
brīnišķīgā dzīve! ēšanai palicis viens jevriks ar kapeikām un tuvākā ņaudiņa man kontā ieripos tikai ap trīsdesmito dātumu. izredzes izdzīvot visai apšaubāmas. ar vienu jevriku tik daudzas dienas paēst ir nereāli un es jau tagad atkal gribu ēst (nu kaut kā tas cilvēks ir nepareizi uztaisīts - baisi bieži jāēd).
labi viens no maniem parādniekiem ir solījis, ka rīt sāks atdot man savu parādu un tātad teorētiski man vajadzētu rīt būt naudīgam. bet nu paļauties uz blondā grēka solījumiem būtu pārāk naivi manam vecumam. nākas tagad apdomāt visādus citādus fiksās naudas iegūšanas paņēmienus. |
piemēram, atbraukt pie kāda ciemos, pagatavot ēst un pašam izrīt - tā varētu būt normāla metode
jā, un vēl paprasīt algu par gatavošanā ieguldīto laiku un darbu :D
pie manis var sarunāt, ka atbrauc uztaisīt ēst par manām naudiņām un paēst. bet kaut ko vienkāršu. es jau vienmēr varu nokosties no kredītkartes šādos gadījumos.
nu es jau problēmu esmu veiksmīgi atrisinājis.bet kādu dienu satikties un papļāpāt gan varētu.
tā arī vēl neuzradās spēki triekties uz centru. kad pāries vīrusi, tad jau varēs arī alu.
jā nu ar vīrusiem nav jāvazājas pa pasauli apkārt dzerstoties. mājās jādakterējas.
man jau viņi tādi pielaulāti. viens aiziet, otrs atnāk. bet tas netraucē vazāties pa parku katru dienu.
nu svaigs gaiss jau it kā ārstējot, bet galvenais lai kājas būtu siltas ;o)
Ramo brāļadēla risinājums šādai nožēlojamai situācijai taču ir zināms, vai ne? Vienīgi nezinu, cik lielā mērā mūsdienās vēl ir spēkā tradīcija kādu uzaicināt pusdienās, parasti jau tā ir vakara dzeršana, nevis dienas ēšana.
tur jau tā lieta, ka mūsdienās ir vakara dzertiņš. nu un kādas ir sekas dzertiņam tukšā dūšā, man šķiet, man nav Tev jāstāsta.
|
|
Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |