| 28. Jūnijs 2011 |
|
vakar bija šausmīgi... pārvēlos mājās tikai pirms desmitiem vakarā. no darba darīšanām Junkurzemē. sirds darbojas ar pārsitieniem, elpas vairs nav ij lielu un ikru muskuļi raustās neatkarīgi no manas gribas... es vairs neesmu tik jauns, kā biju kādreiz. tas nu ir točna. un kas būs jaunmēnes?... man pagaidām draud sen nepiekopts darba režīms - no rīta līdz pēcpusdienai pa darbkantori rosīties, bet pēcāk gandrīz līdz ausmai uz mēles pa Junkurzemi klaiņot. un tā līdz septembra vidum, ja paveiksies... kādreiz, kad es jaunāks biju es tādā režīmā strādāju maksimums nedēļu, rijot tabletes ar īpaši paaugstinātu kofeīna saturu + enerdžī drinku&brendiju + kafiju (ģermojaģernuju kā parasti). apm. nedēļu tā bija iespējams novilkt un tad mana gaļa man paziņoja - ej, ka tu pāris mājas tālāk es tagad gulēšu un dirs hoķ biksēs. bet nu pašreizējā vecumā es sev ribās tādu kokteili kaut kā vairs negribu triekt un ne jau nu pāris mēnešus no vietas (pie manas tahikardijas, spiediena un pārējām šeizēm tas būtu pārāk nesaprātīgi pat pie mana plānprātības līmeņa; tik ļoti prātu izkūkojis vēl neiru). pagaidām es vienkārši cenšos nedomāt par to, kas būs. domāšu tad, kad tas viss iestāsies. varbūt, ja neizdomāšu, ka arī tad labāk pat nemēģināt domāt. |
|
šodien priekšniecei noplīsa dators. i tago kamēr to reanimēja it-ešņiki, viņa strādāja pie mana darba datora. visu pirmo dienas pusi. tas jau nebūtu nekas, bet, lai tiktu klāt pie tiem failiem, kas uz servera (ne tieši viņas nobrukušajā datorā), interneta vadam bija jābūt iespraustam manā darba datorā, nevis manā ķepļepā. rezultātā kādu brīdi biju atslēgts no pasaules, bet tas nu tā... pēc padarbošanās pie manas kastes priekšniece man pajautāja, kas ir tas, kam es to izmantoju un vai es internetu ar to arī lietoju (ko es, protams, nedaru). darba datoru es lietoju tikai kā rakstāmmašīnu, lai rakstītu tekstus fāterlandiski, jo ķepļepā tos viņu burtus man būtu čerez simboliem jādabūn, bet esmu tam par slinku. tad nu tagad ir interesanti, kas notiks tālāk ;o) jo darba dators ir vēl lēnāks par to manu 98. gada lūzni, kuru es kaut kad pasen nonagrenizēju ;o) |
| pretsvīšanas padarīšanas | 17:45 |
|---|
|
dzīve ir viena drausmīga padarīšana un darba apstākļi man ir kaitīgi. vobšem man lielākā daļa no darba laika paiet vai nu sēžot pie datora vai kāda cita verķa ( tāda, kam divi caurumi augšā, bet viens apakšā un lai caurvējš nešvilpotu - stikli priekšā). savukārt, laiks te ir karsts un kondišens darbā nav. rezultātā nākas svīst... kā rezultātā rodas problēmas, vismaz man. nu tur padusēs iezieķēt pretsviedru dezīti nav problēmu. no svīšanas tas gluži nepasargā, bet vismaz nav tāds kvantums slapjuma kā no plīsuša stāvvada hruščovkā. bet ir kāda cita daļa, kur to dezīti iezieķēt īsti nesanāk, kā rezultātā svīšana notiek netraucēti. sviedri pēc sava ķīmiskā sastāva ir tuvi urīnam un karstumā noārdās tāpat. rezultātā v mežjegaģičnom prostranstve vēl pirms darba laika beigām ir izveidojusies amonjaka atmosfēra. un tāda vide nav tā gluži piemērotākā dzīvām šūnām :o( rezultātā uz to, laiku, kad tieku līdz mājām, pakaļa nelabā balsī ar putām uz lūpām bļauj par visa pastāvošā veltīgumu, par to, ka neviens viņu nemīl un vispārējo netaisnību. un viņu var saprast. viņas neapmierinātības izvirdumi pierimst tikai kādu brīdi pēc dušas, lai nākamajā dienā process tiktu atkārtots. vai nu man ir kaut kur jānocērt ozols, vai jātiek pie krēsla ar ventilatora funkciju, lai no apakšas pūš. vismaz pretsvīšanas dezīšus lietošanai turienes pasargāšanai no pārmērīgas svīšanas neiru atradis. |
|
History will be kind to me for I intend to write it.
-Sir Winston Churchill |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |