šodien priekšniecei noplīsa dators. i tago kamēr to reanimēja it-ešņiki, viņa strādāja pie mana darba datora. visu pirmo dienas pusi. tas jau nebūtu nekas, bet, lai tiktu klāt pie tiem failiem, kas uz servera (ne tieši viņas nobrukušajā datorā), interneta vadam bija jābūt iespraustam manā darba datorā, nevis manā ķepļepā. rezultātā kādu brīdi biju atslēgts no pasaules, bet tas nu tā... pēc padarbošanās pie manas kastes priekšniece man pajautāja, kas ir tas, kam es to izmantoju un vai es internetu ar to arī lietoju (ko es, protams, nedaru). darba datoru es lietoju tikai kā rakstāmmašīnu, lai rakstītu tekstus fāterlandiski, jo ķepļepā tos viņu burtus man būtu čerez simboliem jādabūn, bet esmu tam par slinku. tad nu tagad ir interesanti, kas notiks tālāk ;o) jo darba dators ir vēl lēnāks par to manu 98. gada lūzni, kuru es kaut kad pasen nonagrenizēju ;o) |