es te tagad palasījos, ko citi raksta, un - taisni vai kauns atzīties un sirds nav krūtīs, bet šitā rakstniece man nekad nav patikusi, goda vārds.
un visa sprīdīša sērija man ir trūlī riebusies no pašiem pirmsākumiem.
un vispār, es deviņu gadu vecumā lasīju parīzes dievmātes katedrāli un episkus sieviešu romānus, tipa "Sieviete bez vārda: samainīta bērna likteņi". :)

(Reply to this) (Thread)

un ar ko tad sprīdīša bibliotēkas 4.sējums, asaru gabals 'bez mājām' sliktāks par sieviešu episkajiem?
un vispār, apzinīgi padomju bērni 9 gadu vecumā lasīja bredberiju un azimovu un karsti vēlējās kļūt par kosmonautiem!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu vot sprīdīts man nevilka, tur visas tās gaudenās pasakas, kas, man šķiet, bērniem nemaz nav domātas. a es biju traki dzīvespriecīgs un dzīvelīgs bērns, nu tāds emīls tikai ar bizēm un brunčos, un man galīgi negribējās lasīt visādus tur riekstkožus un hreņas par izdegušām raķetēm :)
jā, nu, azimova un bredberija periodu gan es laikam esmu jau nokavējusi. pēc parīzes dievmātes katedrāles perioda man uznāca periods, kad aizgūtnēm lasīju deividu morelu un bezbožna gribējās iet armijā :)

(Reply to this) (Parent)