|
Feb. 15th, 2009|11:57 pm |
Ronju un Mio izlasīju vairākkārt, abi pieskaitāmi mīļākajiem bērnības darbiem. Ronju laikam lasīju vairāk, dikti ar viņu identificējos:). Lauvassirdis bija gatavais hārtbreiks, nevarēju vairāk nekā vienu reizi izlasīt.
Karlsons tādu milzu iespaidu neatstāja, man gan šausmīgi patika dažas epizodes, piemēram, ar māmuķīti. Ā, un vēl bija Sprīdīša bibliotēkas krājums, kur bija 2 forši stāsti, kas man bērnībā ļoti patika, bet nosaukumus tagad ne sitama neatceros - viens par puisīti, kura mājā dzīvoja tāds kā minicilvēciņš/rūķītis, otrs par meiteni, kurai rūķītis uzdāvināja sēklu, kuru iestādot, izauga lelle. |
|