lūk sēžu es un fantazēju. par to, kā taksistu viltvārdi pa pilsētu vajā patieso, likumīgo un kārtību sargājošo taksistu militārā organizācija, kā viņš izmisīgi atšaudās, viņa mersis spektakulāri uziet gaisā, un viņš pats tiek hospitalizēts cietuma slimnīcā, kur pavada visu atlikušo mūžu. un tas viss tikai tāpēc, ka viņš ir stājies ceļā mazajam cilvēkam un izturējies pret viņu nejauki. jo, raugi, mazā cilvēka rīta ceļā ir 1 ērts un 1 neērts punkts, kur uzbraukt uz veloceliņa, un šim ērtajam punktam parasti priekšā nostājas takši, tieši šķērsām celiņa galam. tikpat parasti viņi pabrauc malā, kad mazais cilvēks uzzvana zvaniņu un pamāj uz celiņu. bet viltvārdis, ak šis ķēmrausis, ņirdzīgi novelk 'касс ир?', aizslēdz durvis un turpina lasīt nošņurkātu detektīvu. vai mazais cilvēks dosies uz neērto punktu? ak, nē, jo tur jālien iekšā auto plūsmā. mazajam cilvēkam nav grūti pabradāt pa bankas kopto zālienu, šo laiku taisnīgā sašutumā izmantojot riebīgam denunciācijas zvanam. un, raugi, taksists ir viltvārdis, firmas ekipāžu identifikācijas numuri jau sen sastāv no citas burtu kombinācijas un cita ciparu skaita, mazais cilvēks smiedamies aizbrauc uz darbu, un sākas jau aprakstītā pogoņa, apšaude, sprādziens, slimnīca, aiziet sirdi plosoša mūzika un titri.