nēnu tā taču nav iespējams aizmigt. domas grozās tikai ap to, vai sakarā ar atcelto tripu pa andiem man izdosies vienai pašai izbraukt no pilsētas, ja ne uz paredzēto bariloči, tad vismaz mendosu (un tur jau līdz santjāgo un valparaiso rukoj podaķ, uz čīli vīzu nevajag), un varbūt jāiet sapotēties pret dzelteno drudzi, pie iguasu ejot vaļā uzliesmojums. tā tas mans lācis auļo pa to mežu un es tik strīķēju to dīrājamo dūcīti.