ar grābekli pa pieri šodien dabūju es gan. aizgāju līdz arsenālam un paskatījos, kā atkal jau festivāla trauslā mašīnīte ir saskrūvēta no dažām vecām un daudzām jaunām detaļām, kurām pienākas atkal cilāt vecus grābekļus un dauzīties un dauzīties pret tiem un pie viena iekrāmēt arī citiem. sametās žēl, ka arsenāla politika nav vis droši paglabāt nākamai reizei pārbaudītās detaļas, bet katru reizi ķert un grābt i jaunas i vecas, kas nu gadās pa rokai, un lipināt kopā uz plika entuziasma pamata. var jau skaisti uzmurmulēt 'mēs pret rutīnu', bet tie grābekļi, tie sasodītie grābekļi...